Mikrouzņēmumu nodoklis var atstāt negatīvu iespaidu uz konkurenci uzņēmumu vidū un apdraud mikrouzņēmumos strādājošo sociālo nodrošinājumu vecumdienās, – šādus iebildumus pret mikrouzņēmuma nodokļa likmes atjaunošanu min par nodokļiem atbildīgā Finanšu ministrija.
Ministrija vienlaikus gan atzīst, ka respektēs Saeimas ierosinājumu un piedāvā savus risinājumus, kā priekšlikums būtu realizējams, tomēr iepriekš ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka jāatrisina arī jautājums par to, kā kompensēt nodokļu likmju grozījumu ietekmi uz valsts budžetu.
„No Eiropas Komisijas puses būtiskas nodokļu izmaiņas tiks vērtētas kā neprognozējama un neilgtspējīga politika. Protams, gan Saeimai, gan Ministru kabinetam (MK) ir tiesības veikt pārmaiņas nodokļu politikā. Tomēr fiskālās disciplīnas likums uzliek Ministru kabinetam par atbildību – un tas ir MK atbildības jautājums – jebkuras izmaiņas, kuru dēļ samazinās nodokļu ieņēmumi budžetā, ir jākompensē ar attiecīgiem pasākumiem izdevumu sadaļā.
Mēs, zinot, cik grūtās diskusijās tapa šī gada budžets, neredzam rezerves nozaru ministriju budžetos, izņemot atsevišķus miljonus, kas valdībā jau ir kompensēti (..),” komentē Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, piebilstot, ka valsts pienākums būs arī segt neiegūtos ieņēmumus pašvaldībām.
Ja Saeima izšķirtos par kādu no piedāvātajiem variantiem, tad, tā kā pašreiz iesniegtais likumprojekts neatrisina sociālā nodrošinājuma riska problēmu, pēc Finanšu ministrijas domām, risinājums būtu veikt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, nosakot 2015.gadam 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 euro.
Ja līdz 2016.gada budžetu pavadošo likumprojektu iesniegšanas termiņam risinājums netiks rasts, jāveic atkārtoti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas ar 2016.gadu paredz piemērot 9% likmi apgrozījumam līdz 7000 euro. Savukārt apgrozījumam no 7000, 01 eiro līdz 100 000 euro 2016.gadā piemērotu 13% likmi, bet 2017.gadā - 15% likmi.
