Eiropas Komisija vakar apstiprināja, ka nosūtījusi oficiālu vēstuli ASV finanšu ministram Stīvenam Mnučinam, viņu aicinot vēlreiz apdomāt atsevišķas prezidenta Donalda Trampa virzītās nodokļu reformas sadaļas.
Briselei ir bažas, ka pēdējos 30 gados vērienīgākā ASV nodokļu reforma var negatīvi ietekmēt transatlantisko tirdzniecību.
Savienoto Valstu finanšu ministram nosūtīto vēstuli parakstījuši četri par finanšu un ekonomisko jomu atbildīgie Eiropas Savienības komisāri, starp tiem Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Brisele uzsver, ka neapšauba ASV tiesības īstenot savu nodokļu politiku, taču brīdina, ka tai jābūt saskaņā ar starptautiskajām norunām. Eiropas Komisijas preses pārstāvis Margaritis Shinas vakar teica, ka komisāru parakstītājā vēstulē pausta skaidra nostāja:
„Savienoto Valstu nodokļu reformu likumprojektā ir pozīcijas, kas var nopietni apdraudēt tirdzniecību un investīcijas. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības un Savienoto Valstu kopīgās interesēs ir no tā izvairīties.”
Vēstule nav publiskota. Taču ziņu aģentūras ''Reuters'' rīcībā nonākusī kopija liecina, ka, Briseles ieskatā, daļa ASV nodokļu reformā paredzēto soļu, visticamāk, būtu pretrunā starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem un saistībām, ko uzņēmusies Vašingtona. Komisija brīdina, ka atsevišķi reformā iekļautie punkti būtu diskriminējoši pret ārvalstu, tostarp Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas Savienotajās Valstīs. Eiropas Savienībai arī ir bažas, ka Vašingtonas plānoto soļu rezultāts var būt eksporta subsīdijas, kas var būt pretrunā Starptautiskās Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Savukārt Eiropas finanšu sektorā strādājošajiem uzņēmumiem var draudēt dubulta nodokļu likme.
Atsevišķu vēstuli Mnučinam, kurā par vairākām nodokļu iniciatīvām paustas līdzīgas bažas, nosūtījuši arī Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un Spānijas finanšu ministri.
Arī Eiropas bankas brīdina, ka ASV nodokļu reforma var nozīmīgi izkropļot finanšu tirgus.
Eiropas Banku federācija aģentūrai ''Reuters'' brīdināja, ka plānotie soļi „var nopietni ietekmēt” ārvalstu finanšu institūcijas, kas darbojas Savienotajās Valstīs.
Vienlaikus jāuzsver, ka ASV Kongresā par nodokļu reformas likumprojektiem joprojām notiek debates. Tajos vēl var tikt veiktas izmaiņas, un Brisele sniegs savu novērtējumu, kad process būs noslēdzies, vakar norādīja Eiropas Komisijas pārstāve Vanesa Moka:
„Kā lielākā ekonomika pasaulē mēs sagaidām, ka Savienotās Valstis nodrošinās, ka jebkāda nodokļu reforma nebūs diskriminējoša un būs saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Mēs paļaujamies, ka likumprojekti balstīsies uz saistībām, par kurām panākta vienošanās G20 valstu grupā. Savienotajām Valstīm ir jāspēlē centrālā loma globālajā cīņā pret izvairīšanos no nodokļiem tāpat, kā to dara Eiropas Savienība. Caur Eiropas Savienības delegāciju Vašingtonā mums jau bijušas sarunas ASV politiķiem par apspriestajiem likumprojektiem.”
ASV prezidenta Trampa rosinātā nodokļu reforma ir plašākā kopš 80. gadiem. Reformas redzamākā iezīme ir uzņēmumu nodokļu likmes samazināšana no 35% līdz 20%. Tāpat paredzēta vienkāršota nodokļu likmju sistēma privātpersonām.
Sākotnējo apstiprinājumu reformai jau devušas abas republikāņu kontrolētā Kongresa palātas, taču katra ar saviem labojumiem. Tagad tie ir jāskaņo un jābalso atkal. Senāts varētu balsot jau šodien. Republikāņi ir pārliecināti, ka to izdosies apstiprināt un prezidents Tramps šonedēļ reformu varēs parakstīt, lai tā stātos spēkā nākamā gada sākumā. Viņš paziņojis, ka tā būtu lieliska Ziemassvētku dāvana vidusšķirai. Tiesa, kritiķi Trampu apsūdz liekulībā, secinot, ka reforma lielākoties par labu nāks tieši bagātajiem amerikāņiem.
