“Eiropas Komisija rosināja mainīt darbinieku direktīvu, lai nodrošinātu vienādu darba samaksu par līdzīgu darbu vienā vietā. Mēs sākām apspriest vispārējos vienošanās noteikumus, es esmu priecīgs paziņot, ka mūsu kopējās pūles dienas laikā deva rezultātus un mēs esam panākuši vienošanos,” paziņoja Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Jevgeņijs Osinovskis.
Eiropas Komisija iepriekš rosināja tā dēvētajiem pārsūtītajiem darbiniekiem ļaut strādāt ārvalstīs divus gadus, bet pēc vairāku dalībvalstu iebildēm šis termiņš tika saīsināts uz pusi.
Darbinieku nosūtīšanas direktīva pēdējos mēnešos bija viens no karstāko diskusiju jautājumiem. Jaunais Francijas prezidents Emanuels Makrons par vienu no saviem priekšvēlēšanu saukļiem ir pasludinājis cīņu ar tā dēvēto sociālo dempingu un lēto ārvalstu darbaspēku, kas izspiež vietējos strādniekus.
Tādēļ Francija kopā ar dažām citām valstīm uzstāja uz tā, lai jaunie noteikumi būtu pēc iespējas striktāki. Savukārt Latvija, Lietuva, Polija un vēl dažas valstis nebija ar mieru tam piekrist, pauda Latvijas labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"), kurš šajās diskusijās pārstāvēja Latviju.
“Apbēdina tas, ka šis skar ļoti mazu strādājošo daļu – apmēram 2% Eiropā, Latvijā tas ir zem 1%. Bet tik liela nozīme tiek veltīta, tik liela ažiotāža ir ap to. Tas izskatās, ka dažiem, varbūt, nav politiskā piedāvājuma, un šī direktīva tagad viņiem ir salmiņš: nu tagad mēs apkarosim sociālo dempingu un tagad viss būs labi, dzīve sāksies jauka un laba,” pauda Reirs.
Diskusijas sociālo lietu ministru sanāksmē Luksemburgā ilga gandrīz līdz pusnaktij. Vairākas valstis vēlējās panākt, ka transporta nozare netiek iekļauta jaunajos noteikumos. Tomēr Vācija tam nepiekrita, jo tās ostās aktīvi darbojas ārvalstīs reģistrētās pārvadātāju kompānijas, kas saviem šoferiem mēdz maksāt krietni zemākas algas, nekā konkurējošie Vācijas uzņēmumi.
Viena no jauno noteikumu autorēm ir Eiropas Komisijas nodarbinātības komisāre Marianna Teisena. Viņa ar panākto iznākumu ir apmierināta.
“Tam, kas attiecas uz vietējiem darbiniekiem, būtu jāatteicas arī uz nosūtītajiem. Gan darbinieki, gan uzņēmumi ir pelnījuši, lai labāki noteikumi tiktu ieviesti pēc iespējas ātrāk. Panāktais kompromiss ir līdzsvarots. Tas parāda, ka mēs, eiropieši, varam sanākt kopā, apsēsties pie galda, uzklausīt pretējos viedokļus un nonākt pie godīga risinājuma,” sacīja Teisena.
Savukārt Reirs uzsvēra, ka, lai arī ārvalstīs nosūtītajiem darbiniekiem mēdz maksāt ne tik daudz kā vietējiem strādājošajiem, kuru algu nosaka nozares arodbiedrību koplīgumi un citas prasības, šie cilvēki ir oficiāli reģistrēti un sociāli apdrošināti. Turpretī daudzi citi, kuri dodas strādāt ārvalstīs, tiek nodarbināti bez jebkādiem dokumentiem.
Diskusijas par šo jautājumu vēl nav galā. Tagad dalībvalstīm ir jāpanāk kompromiss ar Eiropas Parlamentu, kas arī nesen ir apstiprinājis savu nostāju. Tas, visticamāk, aizņems vēl vairākus mēnešus.
