Vācijas energomilzis „EO. N. Ruhrgas” nolēmis pārdot savu daļu uzņēmumā „Latvijas Gāze”, un pašlaik nav zināms, kas kopā ar „Gazprom” un „Itera Latvija” turpinās saimniekot šajā uzņēmumā. Taču 47% akciju varētu nopirkt valsts, kura savulaik nodeva privatizācijai šo uzņēmumu. Pirkuma summas tiek minētas no 100 miljoniem līdz pat 600 miljoniem eiro.
Mēs domājam, vai valstij vajadzētu pirkt akcijas, bet esam pilnīgi aizmirsuši, kāpēc vācieši iet projām. Vācieši paši neteiks, bet iemesls tam ir sliktā investīciju vide. Latvijai nav jāpiedalās biznesā, bet jānodrošina biznesa apstākļi. Ja Latvija iegādāsies akcijas, uzņēmums kļūs politizēts,” uzsver „Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis.
Enerģētikas eksperts Kaspars Osis norādīja, ka gāzes nākotne Eiropā nav skaidra – patēriņš krīt, valstis cenšas atbrīvoties no gāzes stacijām, turklāt ir daudzas citas perspektīvas jomas, kur valsts varētu ieguldīt. Savukārt Nacionālā gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Gatis Ābele uzsvēra, ka vācieši pārdod mazākuma akcijas, kas nozīmē, ka valsts būs mazākumakcionārs bez jebkādas ietekmes. Savickis piebilda – ja valsts tomēr iegādātos akcijas, viņš atbalstītu lēmumus, kas ir valsts interesēs. „Latvijas Gāzes” akcionārs arī apsvērtu iespēju pārdot valstij daļu savu akciju, lai Latvijai būtu vairāk akciju.
Ābele vērsa uzmanību uz faktu, ka Krievijas gāze un atkarība no tās nes lielus riskus, tomēr atzina, ka pilnībā atteikties no lielās kaimiņvalsts gāzes resursiem nebūs iespējams. Tomēr nepieciešamības gadījumā vajadzētu būt iespējai aizvietot Krievijas gāzes resursu, uzsvēra Ābele.
"Nevar skatīties uz Krievijas gāzi kā vienīgo. Pragmatiski domājošas valstis, piemēram, Vācija nekad nepieļaus Krievijas gāzes pārsvaru pār Norvēģijas piegādēm. Turklāt ar katru gadu Krievijā saražotās gāzes apjoms sarūk,” norādīja Ābele.
Savickis tam nepiekrita. „Tehniski nav iespējams, ka vēl kādus piecus līdz astoņus gadus Latvijā varēs ievest citu gāzi, kā tikai no Krievijas. Tas nav iespējams. Jebkuram investoram ar to jārēķinās.”
Runājot par potenciālajiem pircējiem eksperti nebija optimistiski noskaņoti.
"Vācieši nepārdotu akcijas, ja redzētu nākotni gaišās krāsās. Ņemot vērā, ka gāzes patēriņš Eiropā krīt, rodas jautājums, vai stāv rinda ar citiem piegādātājiem, kas te nāks ar skaļām ovācijām un mēģinās tirgoties,” sacīja Ābele.
Savickis norāda – gribētu, lai akcijas nopērk kāds „lielais”. „Tie varētu būt somi, „Fortums”. Pirmkārt, viņi no Baltijas neiet projām, tieši pretēji - pērk, būvē investē, otrkārt, „Fortumam” ir labas attiecības ar Krieviju. Somiem izdotos sarunāt ar „Iteru” un „Gazpromu”," pauda Savickis.
Savukārt Osis izvirzīja versiju, ka „Latvijas Gāzes” akcijas varētu iegādāties „Latvenergo”.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka potenciālais akcionārs nevar cerēt uz lielu peļņu. „Potenciāli tās varētu būt pieredzējušās Eiropas gāzes kompānijas vai amerikāņi. Trešā pakete neļaus nākt tiem, kas vēlas gūt milzīgu peļņu un kuru vienīgais mērķis ir nopelnīt,” skaidroja Ābele.
Jau 2009. gadā Eiropas Savienība pieņēma tā saukto trešā enerģētikas paketi, nosakot mērķi atvērt enerģijas apgādes sektoru, veicināt konkurenci enerģētikas tirgū un nodrošināt lētas elektroenerģijas pieejamību visiem patērētājiem Eiropas Savienībā.
Eksperti lēš – iespējamā akciju vērtība varētu būt no 100 miljoniem līdz pat 600 miljoniem.
„Kādreiz vērtējām – kopējā „Latvijas Gāzes” vērtība varētu būt miljards eiro. Bet domāju, ka vācieši par savām akcijām varētu prasīt kādus 500 miljonus,” prognozē Savickis. Savukārt Ābele šaubās, vai kāda kompānija par akcijām būs gatava maksāt vairāk par 100 miljoniem.
Lai kāds būtu cipars, tā būs maksa par drošību,” piebilst Osis.
Valdība par akciju iegādi vai atteikšanos no tām plāno izlemt līdz 2.maijam.
