„Citām [Eirozonas] dalībvalstīm vajadzēs ciest Grieķijas dēļ,” sacīja Strautiņš. Viņš norādīja, ka Eiropas valstis šo gaidāmo patiesību arvien vārgāk spēj noslēpt. Piemēram, drīz būs vēlēšanas Vācijā. Kamēr valdošās partijas politiķi cenšas noslēpt faktu, ka Vācijas nodokļu maksātāju nauda, visticamāk, nebūs atgūstama, tikmēr opozicionāri atklāti aicina atzīt, ka Grieķijā ieguldītā nauda ir zudusi.
Latviju gan šāda iespējamā parādu atlaišana neskars, Strautiņš paredzēja, jo Latvija nav Eirozonā.
Strautiņš pauda, ka arī pēdējā laikā vienīgais, ko Grieķija ir spējusi izdarīt, ir samazināt parāda pieauguma tempu, piemēram, veicot strukturālas pārmaiņas valsts pārvaldē. Taču šīs reformas pašas par sevi nenodrošina izaugsmi. „Pat ja parāds nepieaugs, palielināsies parāda nasta, ko Grieķija nespēs atmaksāt,” izaugsmes neesamības būtību un ietekmi uz tautsaimniecību skaidro Strautiņš.
Viņš pauda, ka runas par Grieķijas izstāšanos no Eirozonas vairs neatkārtosies. Grieķijai nav daudz citu alternatīvu finanšu avotu kā ES struktūrfondi, jo, piemēram, eksporta līmenis, kas būtu galvenais grūdiens valsts izaugsmē, ir zems. Turklāt izstāšanās no Eirozonas nozīmētu arī politisku nonākšanu „pelēkajā zonā”, kad nebūtu saprotama Grieķijas ģeopolitiskā vieta.
Paredzams, ka turpmākajos gados Grieķijas iedzīvotājiem ilgstoši būs jāsamierinās ar zemāku dzīves līmeni, nekā tas bija pieredzēts pirmskrīzes laikā.
Grieķija smagās finanšu problēmās ir jau vairākus gadus. Valstī ir milzīgs bezdarbs, emigrācija, kā arī iekšējais un ārējais parāds. Grieķija jau vairākas reizes ir saņēmusi ārvalstu finanšu palīdzību, tomēr tas nekad nav spējis to izvest no krīzes.
