Šāda piekrišana ir dota pēc gandrīz divu gadu darba.
“Atbalsta mehānismu EM izstrādāja ar mērķi palielināt Latvijas energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radīt enerģijas izmaksu samazinājuma signālus investīciju apjoma un labi apmaksātu darba vietu skaita palielinājumam, kā arī veicināt tautsaimniecības izaugsmi, pakāpeniski palielinot apstrādes rūpniecības daļu iekšzemes kopproduktā,” atgādinājis ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Uzņēmumi uz valsts atbalstu varēs pretendēt tuvākā mēneša laikā. Tie varēs saņemt par 85% samazinātu maksājumu par elektroenerģijas OIK atjaunojamo energoresursu daļu.
Ministrija pauž, ka tādējādi būs palielināta uzņēmumu konkurētspēja ES vai trešo valstu eksporta tirgos, kur elektroenerģijas izmaksas var būt līdz pat divas trīs reizes zemākas nekā Latvijā.
Tiesa, uzņēmumiem ir jāatbilst vairākiem kritērijiem. Piemēram, kopējam elektroenerģijas patēriņam komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā kalendāra gadā ir jāpārsniedz 0,5 gigavatstundas un komersanta apgrozījums no saimnieciskās darbības, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām, ir vismaz 30% no komersanta kopējā apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā.
Lai iegūtu tiesības uz OIK samazinājumu, komersantam pēc MK noteikumu spēkā stāšanās vajadzīgs iesniegums EM, pievienojot Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktos dokumentus. Ja iesniegums atbildīs MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem, EM komersantam mēneša laikā izsniegs lēmumu, kurā tiks norādīts OIK samazinājuma apjoms.
Komersants var pieteikties OIK samazinājumam par iepriekšējā gada izmaksām. Komersants, kas pretendē uz tiesību saņemšanu OIK samazinājumam par izmaksām, kas ir radušās no 2015. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim, iesniegumu OIK samazinājumam Ekonomikas ministrijā var iesniegt līdz 2017. gada 31. oktobrim.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" otrdien, 30.maijā, sacīja, ka atbalstu varētu saņemt dažādu nozaru pārstāvji: piemēram, lielie būvmateriālu ražotāji. Viņš skaidroja, ka kompensāciju uzņēmumiem maksās no VAS "Latvenergo" dividendēm, un viens no saņēmējiem būs pats VAS "Latvenergo".
Viena no nozarēm, kas varētu saņemt valsts atbalstu, ir arī metālapstrāde, "Pēcpusdienai" stāstīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas vadītājs Andris Sekacis. Viņš uzteica šo atbalstu, sakot, ka tas ir labs atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem, gan atzīdams, ka metālapstrādes jomā ir vēl būtiskākas problēmas. Viņaprāt, uz atbalstu varētu pretendēt arī kokapstrādes un ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi, kā arī, piemēram, Valmieras Stikla šķiedras apstrādes rūpnīca.
Ziņots, ka sākotnēji plāns atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredzēja diferencēt galalietotāju elektroenerģijas OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra no 2017., nevis 2018.gada, kā nolemts tagad.
