Jau vēstīts, ka PV valdes sastāvam apstiprināts Andris Lubāns no Satiksmes ministrijas, „Latvijas dzelzceļa” (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un vēl viens LDz darbinieks Mikus Pērse. Iepriekšējās valdes locekļi savus amatus zaudēja, jo nespēja pamatot, kā PV spēs segt uzņemtās saistības, kas paredzētas vilcienu nomas līgumā ar Šveices kompāniju "Stadler Bussnang".
„Protams, attiecīgi.. Dažas dienas iepriekš jau tika pieļauta šī iespēja, kā es arī nekad neesmu presei noliedzis, ka tika pieļauta iespēja valdi nomainīt, un, protams, tika uzrunāti cilvēki, kas bija gatavi uzreiz sākt darbu,” norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
To, ka kandidāti jaunajai valdei meklēti vēl pirms vecās valdes atkāpšanās, apstiprina arī premjerministre Laimdota Straujuma. „Protams, tas nebija šonakt, tie valdes locekļi, bet pagājušajā nedēļā, kad bija skaidrs, ka satiksmes ministrs nevar atbalstīt to priekšlikumu, ko iepriekšējā valde piedāvāja,” atzīst premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Jaunās valdes priekšsēdētājs gan noliedz par šādu sarunu esamību, uzsverot – ir lēmumi, kas jāpieņem spontāni. „Šādu uzaicinājumu es saņēmu vakar [pirmdien], vakar arī es izteicu piekrišanu,” saka Lubāns.
Jau pirmo divu darba nedēļu laikā jaunā valde apņēmusies izvērtēt, cik pamatots bijis vecās valdes lēmums par jauno vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju. Tikt skaidrībā ar finanšu deficītu uzņēmumā sola divu mēnešu laikā.
Jaunās valdes priekšsēdētājs, bijušais Satiksmes ministrijas darbinieks Lubāns atzīst, ka necer uz vecās valdes prasīto papildu valsts finansējumu, un kā vienīgo risinājumu PV finanšu problēmām redz vienošanos ar LDz par izdevīgākiem infrastruktūras maksas nosacījumiem.
Abi pārējie valdes locekļi darbu savienošanas kārtībā turpinās strādāt tieši LDz.
„Šie cilvēki, protams, ir zināmi, piemēram, Bremzes kungs, ir strādājis tieši PV nodalīšanas procesā, tā ka protams viņam būs daudz vienkāršāk saprotams, kādā veidā šī infrastruktūras komponente veidojas, kur ir iespējams atrast kaut kādas rezerves un kur ir iespējams atrast kaut kādu vienošanos ar LDz,” uzsver uzsver Matīss.
„Pilnīgi noteikti, cilvēki, kas ir iesaistīti šajā infrastruktūras maksas aprēķinos, metodikā, viņas piemērošanā un līdzšinējā sadarbībā ar PV, tas noteikti palīdzēs iespējami ātrāk rast iespējamos risinājumus, nenoliedzami, jā,” skaidro Lubāns.
Kaut arī jaunā valde darbu uzsākusi krīzes apstākļos, Satiksmes ministrijā šķēršļus amatu apvienošanai neredz. Pavisam nesen Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu, kas paredz no 2016. gada atjaunot agrāk populāru amatu apvienošanas praksi - valsts kapitālsabiedrību padomes. Tas tiekot darīt pēc OECD prasības.
„Aprīlī mums bija ļoti stingra rekomendācija, ja mēs šo likumu nepieņemsim 3. lasījumā līdz oktobrim, tad mums iestāšanās process OECD aizkavēsies aptuveni par gadu, mums būs negatīva rekomendācija vienā konkrētā jomā, un tas mums arī maksās pāris miljonus vairāk, jo sarunu process arī maksā,” norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”).
Likumprojekta virzītāji skaidro – padomes atjaunos tikai desmit lielākajās kapitālsabiedrībās, piemēram, „Latvenergo”, Latvijas Pastā, arī PV. Darbā pieņemšot tikai profesionāļus pēc stingriem kritērijiem. „Tas, kas iepriekš bija padomes, patiešām bija katastrofāli slikts piemērs, kā strādāt, bet, ja mēs lūkojamies līdzībās, piemēram, mums ir krimināli notiesāta bijusī Satversmes tiesas tiesnese Muižniece, vai tādēļ, ka bija šāds slikts gadījums, mēs vairs nevienu Satversmes tiesas tiesnesi neievēlēsim?” retoriski vaicā Saeimas deputāte Zanda Kalniņa – Lukaševica („Vienotība”).
Viņai iebilst cita Saeimas deputāte Ilma Čepāne („Vienotība”). „Tad arī valsts sekretāram vajadzēja paskaidrot, ka mums te ir nacionālā īpatnība, jo mēs, no vilka bēgot, varbūt atkal uzskriesim lācim. Agrāk, piemēram, viena politiskajām partijām pietuvināta persona varēja ieņemt pat desmit amatus padomēs, valdēs un vēl kā kapitāldaļu turētāju pārstāvji. Es negribētu redzēt, ka šīs padomes un valdes tiek pārvērstas par caurkritušu politiķu pansionātiem,” saka Čepāne.
Ārlietu ministrs skaidro, ka šī OECD prasība attiecas uz visām dalībvalstīm, un savulaik vilcināšanās to pildīt esot kavējusi Slovēnijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības organizācijā.
