Šādu uzdevumu komisijas deputātiem trešdien deva komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība), kurš uzskata, ka, bīstoties no sankcijām, liela daļa ražotāju neuzdrošinās publiski runāt par savām likstām ar tirgotājiem.
Negodīgas mazumtirdzniecības prakses likumu, kam, saskaņā ar sākotnējo ieceri, bija jāstājas spēkā no šā gada 1. janvāra, Saeimas Tautsaimniecības komisija tikai tagad sākusi gatavot galīgajam lasījumam.
Šis likums tapis ar mērķi ierobežot tirgotāju iespējas uzspiest neizdevīgus noteikumus preču piegādātājiem.
Kopš dienas, kad vēl iepriekšējā sasaukuma Saeima konceptuāli atbalstīja Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, jau apritējis gandrīz pusotrs gads. Tomēr diskusijas, kas trešdien noritēja Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kas ķērusies pie likuma sagatavošanas galīgajam lasījumam, liecina, ka domstarpību vēl arvien ir ļoti daudz.
Visai kaismīgas diskusijas trešdien izvērtās par opozīcijas deputāta Andreja Elksniņa ierosinājumu likumā paredzēt iespēju, ka ražotāju un tirgotāju starpā noslēgtajos līgumos var noteikt preču ieteicamās cenas.
Daļēju atbalstu šādai idejai komisijas sēdē pauda tikai Ekonomikas ministrijas pārstāvis Intars Eglītis
”Mēs varētu piedāvāt kā kompromisu no savas puses šo ieteicamo cenu aizstāt ar maksimālo pārdošanas cenu akcijas periodā. Līdz ar to šis mērķis arī tādējādi varētu tikt sasniegts, jo, nosakot maksimālo pārdošanas cenu, ieguvējs ir patērētājs, ieguvējs ir piegādātājs un mērķis tiek sasniegts,” norādīja Eglītis.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, kura vadītā asociācija pārstāv lielāko lielveikalu ķēžu – „Rimi” un „Maxima” intereses, kategoriski neatbalsta nekādu cenu ierobežojošu mehānismu noteikšanu likumos.
”No tirgotāju viedokļa, jāprasa arī ražotājiem, bet šis ir veids kā iejaukties cenu veidošanas procesā. Bet Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā ir skaidri pateikts: „Ir aizliegtas vienošanās par cenu noteikšanu, tajā skaitā par cenu veidošanās noteikumiem.” Un tā tālāk. Tātad, jebkura veida šāda paziņošana par ieteicamo cenu ir vienošanās par cenu, kas ir aizliegta ar konkurences tiesībām,” sacīja Krūzītis.
Uz to, ka tirgotāju tiesības mainīt preču cenas nedrīkstētu ierobežot, komisijas sēdē uzstāja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone.
”Mēs nekādā gadījumā neatbalstām regulētās cenas, jo tās ir attiecības starp tirgotāju un ražotāju. Un tās ir līgumattiecības. Jebkurš mēģinājums regulēt faktiski kropļos situāciju, katrs mēģinās atkal kaut kādā veidā ietekmēt un mēģinās spēlēt, kā viņš var ietekmēt. Tātad šīs vairs nebūs tīras līgumattiecības,” norādīja Olafsone.
Plašas diskusijas izvērtās arī par likuma normām, kas paredz precīzi noteikt, ka mazumtirgotāji nedrīkst piegādātājiem uzspiest dažādus maksājumus, piemēram, likt viņiem kompensēt mazumtirgotāja izmaksas par loģistikas pakalpojumiem.
Tirgotāji topošā likumprojekta apspriešanas gaitu dēvē par „bīstamu, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā kaitējošu”. Vēstuli, kurā Saeimas līdz šim pieņemtie lēmumi dēvēti par klaji tendencioziem un tikai lielo ražotāju intereses aizstāvošiem, parakstījuši gan lielāko Latvijā strādājošo lielveikalu ķēžu – „Rimi Latvia” un „Maxima Latvija” pārstāvji, bet arīdzan Latvijas Tirgotāju savienības, kura saimnieko veikalu tīklā „LATS”, valdes priekšsēdētājs, tirgotāju kooperācijas „Aibe” valdes loceklis, kā arī „Elvi Latvija”, „Narvesen” un „Iepirkumu grupas” vadības pārstāvji.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē iesniedza 2012.gada augustā.
Par likumprojektu kritiskus vārdus izteica tirgotāji. Pēc viņu domām, likumā ir iestrādātas normas, kas tirgotājiem neļaus normāli strādāt.
Savukārt Ekonomikas ministrija uzskata, ka likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs ne tikai mazumtirgotāju un piegādātāju attiecības, bet līdzsvaros arī konkurences apstākļus starp lieliem un maziem tirgotājiem, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus vienotā regulējumā. Tādēļ EM ieskatā nav pamata uzskatīt, ka likumprojekts varētu negatīvi ietekmēt mazo tirgotāju intereses.
