Finanšu ministrijas jaunākais piedāvājums paredz iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad vēl saglabāt 24% apmērā, bet tā vietā par 1% samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - par pusprocentu darba ņēmēju un par pusprocentu darba devēju pusē. Neapliekamo minimumu plānots celt visiem vienādi no 45 līdz 53 latiem, bet vairāk palielināt atvieglojumu par apgādājamajiem - no 80 līdz 116 latiem. Pēc ministrijas aprēķiniem, no tā visvairāk iegūs ģimenes ar bērniem, sevišķi ar mazākiem ienākumiem. Finanšu ministrs Andris Vilks atzīst - lai gan diskusijas par nodokļiem izvērtušās drāmā, galu galā izdevies panākt kompromisu:
„Manuprāt, tas ir sabalansēts [priekšlikums] - gan palīdz ģimenēm, gan palīdz mazināt sociālo nevienlīdzību, gan mazina nodokļu slogu darba ņēmējiem un darba devējiem. Tā ir salīdzinoši laba kombinācija, un arī fiskālā telpa ir lielāka nekā iepriekšējiem piedāvājumiem. Tas ir zināms kompromiss, kur katrs ir ieguvis lielāko daļu no tā, ko vēlējies, bet zināma piekāpšanās ir bijusi no visām pusēm. Manuprāt, tā ir laba virzība, lai mēs varētu laicīgi sagatavot budžetu un tagad pāriet pie izdevumu daļas, kas ir ne mazāk sāpīga diskusijām.”
Lai gan vēl nesen darba devēji uzstāja, ka jāturas pie likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas, jaunais piedāvājums licis mainīt arī viņu pozīciju, jo naudas ziņā ieguvums būšot pat lielāks.
Sarēķinot šīs ietekmes, mēs nonācām pie secinājuma, ka valdība piedāvā risinājumu, kas naudas ziņā ir pat 12 miljonus latu vērtīgāks nekā plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums,” skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdis Jānis Endziņš.
Pavisam pretējos uzskatos par Finanšu ministrijas piedāvājumu gan ir darba ņēmēju pārstāvis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers. Viņš ir neapmierināts, ka darba ņēmēju pusē sociālās iemaksas samazinās vien par pusprocentu, kamēr krīzes sākumā tās tika paceltas par diviem procentiem. Neesot ņemti vērā arī citi arodbiedrību piedāvājumi, piemēram, samazināt PVN pirmās nepieciešamības pārtikai, norāda Krīgers:
„Diemžēl kārtējo reizi lomu nospēlējušas nākamā gada vēlēšanas, un rezultāts ir diezgan bēdīgs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Praktiski no šiem kompromisa priekšlikumiem neiegūst neviens, visi paliek tajās pašās pozīcijās kā līdz šim.”
Sociālie partneri arī kritizē steigu, kādā notikušas sarunas - Finanšu ministrijas jaunākie piedāvājumi nodokļu jomā saņemti vien pagājušās nedēļas beigās. Kā uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone, tāda rīcība uzņēmējos neiedveš uzticību par nākotni:
„Protams, šis temps un spriedze, kādā notika sarunas, būtu lieka, ja mēs to būtu darījuši laicīgi. Mēs jau šobrīd esam gatavi runāt par 2015., 2016.gadu, lai redzētu, kāda ir virzība un attīstība. Tas, ka uzņēmēji nevar prognozēt un plānot, ir nepieņemami. Tā kā varam teikt, ka mēs varam akceptēt šo priekšlikumu, bet nevaram akceptēt veidu, kādā notika sarunas.”
Valdība par nākamā gada budžetu turpinās lemt otrdien.
