CSP informēja, ka uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Uzlabojas noskaņojums gandrīz visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs
2022.gada februārī konfidences jeb noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā pieaudzis līdz 4,3. Salīdzinot ar janvāri, šis rādītājs uzlabojies par 3 procentpunktiem. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies gandrīz visās šīs jomas apakšnozarēs. Visoptimistiskākie bijuši uzņēmēji automobiļu, kā arī to detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē, kur konfidences rādītāji februārī bija attiecīgi 11,1 un 6,5.
Pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums neatšķiras (-3,9), taču pārtikas preču mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar janvāri, fiksēta visstraujākā uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās (par 8,6 procentpunktiem).
Savukārt viszemākais konfidences rādītājs februārī bijis degvielas mazumtirdzniecībā (- 13,2), un šī ir vienīgā mazumtirdzniecības apakšnozare, kur uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir pasliktinājies.
Februārī 16% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs kopš pagājušā gada oktobra saglabājas samērā stabils – robežās no 14 līdz 16%.
Februārī būtiski pieaudzis mazumtirgotāju skaits, kuri kā ierobežojošu faktoru min pieprasījuma trūkumu (33%). Nozīmīgas mazumtirgotāju daļas (35%) darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības apakšnozarē. Covid-19 ietekmi kā būtisku saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru atzīmējuši 37% respondentu, un kopš novembra šis īpatsvars ik mēnesi samazinās.
Nosaucot saimniecisko darbību ierobežojošos faktorus, respondenti februārī ir minējuši arī energoresursu cenu pieaugumu, kas sadārdzina izmaksas. Autotirdzniecības nozarē minētas problēmas ar tirdzniecībai domāto preču (automobiļu un to detaļu) pieejamību un piegādi.
Strauji pasliktinās uzņēmēju noskaņojums pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē
Arī pakalpojumu sektorā 2022. gada februārī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidences rādītājs ir pozitīvs (6,4), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir uzlabojies par 2,1 procentpunktu. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari.
Visoptimistiskākie februārī ir bijuši uzņēmēji apdrošināšanas (40,7) juridisko un grāmatvedības pakalpojumu (16,7) nozarēs, kā arī datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzēji (24,4). Zemākie noskaņojuma rādītāji februārī bijuši uzņēmējiem izmitināšanā un ēdināšanā (-24,9) un apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (- 19,0). Negaidīti zems konfidences rādītājs februārī bijis arī pasta un kurjeru nozarē (-22,2), kas salīdzinājumā ar janvāri samazinājies par 38,9 procentpunktiem.
Analizējot konfidences rādītāja komponentes šajā nozarē, redzams, ka straujo noskaņojuma pasliktināšanos visvairāk ietekmē turpmākajos 3 mēnešos sagaidāmais pieprasījuma samazinājums pēc viņu sniegtajiem pakalpojumiem. Kopumā februārī noskaņojums bija pozitīvs 17, bet negatīvs 12 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē (ūdens transportā) konfidences rādītājs bija vienādi ar nulli.
35% pakalpojumu sektora respondentu februārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar janvāri, pieaudzis par 2 procentpunktiem. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, samazinājies līdz 20%. Savukārt 26% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 23 % – darbaspēka trūkums.
Būvnieku noskaņojums turpina uzlaboties
Konfidences rādītājs būvniecībā februārī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir -3,3, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 2,3 procentpunktiem. Salīdzinot ar janvāri, februārī nedaudz uzlabojies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī optimistiskas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos.
Konfidences rādītājs pieaudzis visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.
Februārī būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi (norādījuši 46 % respondentu, kas ir par 8 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada februārī). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām ir nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 2 procentpunktiem. Savukārt par 2 procentpunktiem pieaudzis uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo darbaspēka trūkums (27 % respondentu). Covid-19 negatīvo ietekmi februārī atzīmējuši 9 % uzņēmumu, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā janvārī. 16 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību februārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada februāri, pieaugums par 2 procentpunktiem).
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal pozitīvs
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs februārī salīdzinājumā ar janvāri uzlabojies par 2,9 procentpunktiem un ir 1,9. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums), kā arī gatavās produkcijas krājumu līmeņa samazināšanās.
Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, dzērienu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, kā arī citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana.
Savukārt samazinājums ir tekstilizstrādājumu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā.
Salīdzinot ar janvāri, nedaudz sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 27% un 16% aptaujāto uzņēmēju). Savukārt pieaugusi darbaspēka trūkuma un finansiālu grūtību ietekme (norādījuši attiecīgi 30% un 10% respondentu). Covid-19 ietekmi februārī atzīmējuši 9% apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par vienu procentpunktu). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti arī energoresursu, izejvielu cenu kāpums. 28% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību februārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.
Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2021.gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
2022. gada februārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 102,5 (iepriekšējā mēnesī – 99,3).
Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.
