Pēc viņas teiktā, viesnīcu pakalpojumu cenu samazinājums ir 3%-4% apmērā. "Ņemot vērā, ka tāpat jau mums nav bijušas augstas cenas un vairākus gadus pēc kārtas Latvijā bija zemākās cenas, tad mums kā nozares pārstāvjiem tas šķiet mazliet satraucoši," teica Graikste.
Asociācijas izpilddirektore sacīja: lai arī šajā gadā Latvijā nav bijuši lieli, starptautiska mēroga pasākumi, tūristu skaits Latvijā šogad nedaudz ir pieaudzis. Kopējais noslogojums viesnīcās gan nav mainījies, jo šogad tirgū piedāvāti ap 1000 jaunu apartamentu – tie pamatā ir dzīvokļi, kas tiek izīrēti.
"Lielāka loma šajā gadā bijusi šim apartamentu segmentam, kas ir tāds jaunums kontekstā ar dalīšanās ekonomiku, bet, kas, protams, pamazām nostabilizējas, ieņem savu vietu tirgus segmentā un, protams, arī paņem daļu klientu, kas iepriekš mitinājās viesnīcās," stāstīja asociācijas pārstāve.
"Vidējais tūrists" Latvijā uzturas aptuveni divas diennaktis, pārsvarā ir no rietumvalstīm un nakšņo četru zvaigžņu viesnīcā. "Bieži vien viņš brauc uz nedēļas nogali, apmeklē Rīgu, Jūrmalu un operu," teica Graikste.
Viņa atzina, ka Latvija no vecpuišu ballīšu vietas lielā mērā kļuvusi par kultūras, gastronomijas un kulinārijas tūrisma galamērķi. Gastronomijas tūrisma attīstībā Latvijā gan vēl ir kur augt, piebilda Graikste.
Pēc viņas teiktā, pēdējo gadu laikā Latviju arvien vairāk apmeklē rietumvalstu tūristi. Pirms dažiem gadiem Latvijā izteikti vairāk ieradās tūristi no Krievijas un Baltkrievijas. Krievijas tūristu plūsma iepriekš saruka par aptuveni 40%, taču šā gada laikā tā atjaunojusies.
"Faktiski [Krievijas tūristu] skaits ir atgriezies tuvu iepriekšējam līmenim," teica Graikste, pieļaujot:
šogad Krievija vēl neatgūs pirmo vietu Latvijas tūristu skaita ziņā un līderpozīcijas saglabās Vācija. "Bet turpat tuvu, tuvu ir Krievijas tūristu skaits."
Asociācijas vadītāja norādīja, ka Krievijas tūristu plūsmas apsīkums saistīts ar ekonomiskiem apsvērumiem – saruka Krievijas rubļa vērtība, kas tagad nostabilizējusies. "Kopumā tā ir pozitīva tendence, ka mēs redzam - viņi [Krievijas tūristi] ir atgriezušies."
Reģionu griezumā Latgalē vairāk ir Polijas tūristu, kuru skaits arī pieaug, bet Kurzemē – no Skandināvijas. Vietās, kur ir atvērtas jaunās koncertzāles – Rēzeknē un Liepājā – ir izteikts vietējo tūristu pieplūdums. Tiesa, tur viesnīcu skaits nav pietiekams, lai "nodrošinātu pastāvīgu tūristu plūsmu", taču ir ziņas par potenciāli jauniem spēlētājiem.
"Tur dažkārt šīs cenas mēdz būt arī neadekvāti augstas. Zinām, ka var nākt jauni spēlētāji, līdz ar to tā situācija arī stabilizēsies. Tas varbūt ir izteiktāk tieši par Rēzekni, Liepājā ir vairāk un dažāda līmeņa viesnīcu," teica Graikste.
