ĪSUMĀ:
- Pērn rudenī aptaujāti 44 lielāko ārvalstu investoru Latvijā vadītāji.
- No tiem 54% apgrozījums pērn pieauga vai nemainījās, 39% - saruka.
- 68% ārvalstu investoru plāno šogad audzēt investīcijas Latvijā, 27% noraidoši.
- Latvijas pievilcība investoru acīs pērn nedaudz augusi; arvien "viduvējs rādītājs".
- Problemātiskākās jomas - demogrāfija, nenoteiktība, nodokļu sistēmas kvalitāte.
- Pozitīvi vērtēta finanšu sektora stabilitāte un sadarbība ar politikas veidotājiem.
- Līdz ar vakcīnas pret Covid-19 pieejamību investori redz "gaismu tuneļa galā".
- 2018., 2019. gadā ārvalstu investīciju apmērs bija virs 700 miljoniem eiro gadā.
- Par 2020. gadu visi dati vēl nav apkopoti, norādīja Latvijas Bankā.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā padomes valdes loceklis Māris Gruzniņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka pērn rudenī veiktā ārvalstu investoru aptauja liecina, ka
68% investoru šajā gadā plāno palielināt investīcijas Latvijā, 27% bija noraidoši, bet 5% vēl nebija izlēmuši, vai investīcijas nav aktuālas.
Gruzniņš atzina, ka kopējo Latvijas pievilcību investīcijām un politikas veidotāju darbu ārvalstu investori 2020. gadā novērtējuši ļoti līdzīgi kā iepriekšējos gados. Latvijas pievilcība investīcijām ir "drusku" augusi.
"Ja 2018. gadā tas bija 2,5, pēc tam 2,6, bet pērn 2,7, varbūt varam priecāties par katru šo ciparu aiz komata, bet tas tomēr ir viduvējs rādītājs, jo tā ir piecu baļļu sistēma.
Līdz ar to vērtējums no investoriem ir tāds, kā mēs sakām, stabils trijnieks piecu baļļu sistēmā," klāstīja padomes pārstāvis.
Ārvalstu investoru skatījumā būtiskākie šķēršļi uzņēmējdarbībā Latvijā ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. Lai arī bezdarba līmenis pieaug, kvalificētus darbiniekus arvien ir grūti atrast. Tāpat investori norādījuši, ka Latvijā trūkst pārdomātas, savlaicīgas un prognozējamas nodokļu politikas.
"Investori strādā vismaz vidējā termiņā un ilgtermiņā, līdz ar to šīs investīcijas plānotas jau iepriekšējos gados. Tas tikai parāda, ka investori vienmēr skatās gadus uz priekšu. Un šīs nodokļu sistēmas izmaiņas vai neprognozējamība ir pats galvenais," sacīja Gruzniņš.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Jēkabsone atzina, ka ir virkne jomu, kur uzlabojumi nav redzami ilgstoši, piemēram, demogrāfijā, tāpat ir nenoteiktība.
"Pandēmijas laikā nenoteiktība visapkārt ir liela, bet tomēr lielāka prognozējamību attiecībā uz nodokļu jautājumiem, cilvēkresursu plānošanas jautājumiem diemžēl mēs neredzam uzlabojumus.
Tāpat investori nevērtē pozitīvi nodokļu sistēmas kvalitāti, kāda tā ir šobrīd. Tā kā tās ir lietas, kur vēl ir daudz darāmā," sacīja Jēkabsone.
Viņa atzina, ka pēdējās izmaiņas nodokļu politikā tiek vērtētas "vairāk pozitīvi", taču tas, ko ārvalstu investori vēlētos redzēt, ir garāka termiņa plānošanu. Pozitīvi vērtēts padarītais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, un šajā ziņā Latvija ir priekšā pārējām Baltijas valstīm. Tāpat investoriem ir laba sadarbība ar politikas veidotājiem, ir uzlabojusies izglītības un zinātnes kvalitāte.
Jēkabsone atzina, ka, lai arī Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam ir zemākas nekā kaimiņvalstīs, tomēr pēc ārvalstu investoru aptaujas secināms, ka "tas skats ir pozitīvs".
"Labās ziņas ir tās, ka, ņemot vērā, ka vakcīnas ir pieejamas, gaisma tuneļa gaļā pavisam noteikti ir redzama. Liekot zināšanas kopā un strādājot pie atveseļošanas plāna, ir ļoti jādomā par ilgtermiņa lietām, lai tiešām ilgtspējīgi spētu risināt šos [problēmu] jautājumus. Bet kopumā sentiments ir vairāk pozitīvs uz šo gadu, un virkne investoru apliecināja, ka plāno šajā gadā palielināt investīciju apjomu. Ticu, ka Latvijai gudri strādājot izdosies piesaistīt jaunus investorus," teica Jēkabsone, vienlaikus uzsverot, ka ir svarīgi ne vien piesaistīt jaunus investorus, bet noturēt jau esošos.
2018., 2019. gadā Latvijā ārvalstu investīciju apmērs bija virs 700 miljoniem eiro gadā.
Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks teica, ka vēl ir pāragri vērtēt, kāds 2020. gadā būs bijis investīciju apmērs, jo visi dati vēl nav apkopoti.
"Pagaidām tas pats līmenis. Tas ir stabils. Redzēsim kāds būs gada investīciju apjoms. Dažos gados bija "kritiens", piemēram, 2016. gadā bija tikai 200 miljoni eiro. Es domāju, Latvijas līmenim, tam investīciju apmēram būtu jābūt 700-800 miljoni eiro gadā. Tas ir zemākais līmenis, kas mums būtu jāpiesaista. Tas ir mazāks nekā vidēji Igaunijā vai Lietuvā, arī Austrumeiropā. It sevišķi lietuvieši ir priekšā. Mēs neizmantojam potenciālu," stāstīja Vilks.
Vilks uzsvēra, ka ārvalstu investoriem ir svarīga ilgtspējība un prognozējamība, un šajā ziņā Latvija pēdējos gados ir veikusi uzlabojumus. Tomēr ir lietas, kas ir Latvijai ir problēma un šajā ziņā uzlabojumi nav tik ievērojami.
“Problēma ir attiecībā uz darba spēka pieejamību, par tiesiskuma sistēmu, arī nodokļu sistēmu ārvalstu investori vēlētos redzēt prognozējamāku, lai nebūtu raustīšanās vai izmaiņas gandrīz katru gadu. Viņi sadzirdēti jūtas, bet prasa lielāku progresu," norādīja Latvijas Bankas pārstāvis.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzina, ka biznesa vides uzlabošanā Latvijai darāmā vēl ir daudz. Viņš uzskaita mājas darbus, kas vēl jāpaveic.
“Ja mēs panāktu mīnus 4 procentpunktus darbaspēka nodoklī, tad ar to mēs būtu konkurētspējīgākie Baltijā.
Rūpniekiem svarīgas ir enerģētikas izmaksas un tur vēl aizvien “bubulis” ir OIK. Tāpat ir jāsakārto viss tas, kas ir saistīts ar birokrātijas procedūrām. Liels, redzams problēmu jautājums, protams, ir Rīga ar savu būvvaldi. Ja Rīgā būvniecība iegriezīsies daudz straujākā tempā, arī straujāk sāks būvēt biroja ēkas, tad arī pēc tam būs vieglāk ar ārvalstu investīciju piesaistīšanu," teica Endziņš.
Uz nodokļu jomu norādīja arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka: “Ārvalstu investori runā par nenoteiktību, un nevis tikai nenoteiktību, kas nozīmē uzņēmējdarbības plānošana, lēmumu pieņemšana, riski, kas ir pie nenoteiktības katram uzņēmumam, bet ārvalstu investori arī ļoti daudz runā tieši par nenoteiktību nodokļu sistēmas kvalitātes un neparedzamības ziņā.”
Par spīti dažādiem trūkumiem, tie investori, kas Latvijā strādā ilgstoši, mūsu valsts biznesa vidi ir pieņēmuši un te jūtas labi, bet, ja vēlamies piesaistīt jaunus investorus, tad pie tā ir vairāk jāstrādā sprieda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Mēs redzam, kā to noteiktos sektoros dara kaimiņvalstis. Kopumā nākotnē Latvijā jauni investori ienāks. To mēs redzam, piemēram, saistībā ar jauno mazumtirdzniecības ķēdi, kas tomēr pēc ilgstošas mīņāšanās ir atnākusi šeit. Šobrīd diezgan aktīvi Latvijā ienāk kaimiņvalstu investori nekustamo īpašumu sektorā. Mums noteikti būs pastiprināti jāpiestrādā pie tā, lai ienāk tajās sfērās, kur mēs gribam vairāk – apstrādes rūpniecībā, IT sektorā," teica ekonomists.
KONTEKSTS:
Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015. gadā izveidoja Ārvalstu investoru padome Latvijā sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (REA), lai veicinātu pierādījumos balstītus politikas lēmumus un sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā. Šis ir sestais Ārvalstu investīciju vides indeksa ziņojums, kurā padziļināti pievēršas galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ārvalstu investori Latvijā, un to iespējamajiem risinājumiem, īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmijas kontekstu.
Pētījums balstās uz 44 lielāko ārvalstu investoru Latvijā vadītāju aptaujām, kas veiktas no 2020. gada septembra līdz novembra sākumam. Aptaujātie uzņēmumi, ieskaitot to meitas uzņēmumus, samaksā 16% no kopējiem nodokļiem, nodarbina 10 % no Latvijas darbaspēka, un samaksā 14% no kopējā sociālā nodokļa apjoma, norādīja padomē.
