"Mēs automātiski nesūtīsim šo līgumu ratifikācijai Rīgikogu, bet nogaidīsim, kamēr būs pabeigts pilnīgs tehniski ekonomiskā pamatojuma pētījums," Ratass teica žurnālistiem, norādot, ka visu triju Baltijas valstu tehniski ekonomiskā pamatojuma pētījums tiks pabeigts aprīlī.
"Balstoties uz šo pētījumu, valdībai ir jāpieņem lēmums par tā nodošanu ratifikācijai parlamentā," klāstīja Igaunijas premjers, piebilstot, ka tehniski ekonomiskā pamatojuma pētījumam ir liela ietekme un tas vēlreiz ir jāizskata valdībā.
Ratass izvairījās no atbildes, vai valdība varētu atteikties no plāniem īstenot "Rail Baltica", ja tehniski ekonomiskā pamatojuma secinājumi būtu negatīvi. "Esmu diezgan pārliecināts, ka lielākā daļa dzelzceļu Eiropā saņem valsts vai sabiedriskā sektora atbalstu," viņš sacīja.
Tāpat viņš uzsvēra, ka valdība nekādā gadījumā nepieņems vieglprātīgu lēmumu par "Rail Baltica".
Igaunijas valdība ceturtdienas, 26.janvāra, sēdē apstiprināja "Rail Baltica" līguma parakstīšanu un pilnvaroja Ratasu to parakstīt Igaunijas vārdā. Plānots, ka triju Baltijas valstu premjeri līgumu parakstīs 31.janvārī, kad tiksies Tallinā.
Atšķirībā no jau esošajiem līgumiem jaunā vienošanās neuzliks jaunas saistības valstīm, bet gan satur precizējošu informāciju, kas nodrošinās, ka projekta īstenošana neieilgs. ""Rail Baltica" ir Igaunijas valstij ļoti nozīmīgas investīcijas, kas no vienas puses veicinās mūsu uzņēmējdarbības, tūrisma un transporta sektoru attīstību, un no otras puses būs spēcīgs savienojums ar Centrāleiropu," paziņoja Ratass.
Jaunā vienošanās ir nozīmīga, jo sniegs lielāku spēku jau paveiktajam, norādīja Igaunijas valdībā. To parakstīs premjeri un pēc tam ratificēs valstu parlamenti, kas nozīmē, ka tā būs spēkā arī iespējamās valdības maiņas gadījumā kādā no valstīm.
Vienošanās par "Rail Baltica" projektu nosaka vispārējos tehniskos parametrus un dzelzceļa līnijas maršrutu, kā arī būvniecības termiņus. Starpvaldību vienošanās ir nepieciešama, jo ir daži jautājumi, kurus kompānijas nevar regulēt atbilstoši projekta īstenošanai izveidotā kopuzņēmuma "RB Rail" akcionāru līgumam. Līdz 85% no projekta izmaksām segs Eiropas Komisijas finanšu instruments "Connecting Europe Facility".
Gan Lietuva, gan Latvija jau ir apstiprinājusi "Rail Baltica" līgumu valdības līmenī. Līdz ar to visu triju valstu premjeri ir pilnvaroti to parakstīt.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. "Rail Baltica" būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei.
