Depkina muiža Rāmavā ir neliela muižiņa skaista parka vidū, kur var uzņemt līdz 50 kāzu viesus. Muižas pārvaldniece Ilze Stefaņenkova pastāstīja, ka visas sestdienas muižā šovasar ir jau rezervētas, kāzas svin arī darbdienās un arī latvieši, kas dzīvo ārzemēs. Šovasar kāzas būs mazākas, vidēji ar 30 viesiem.
"Ko cilvēki šobrīd arvien vairāk izmanto, ka tā ir tāda brīvdabas ceremonija un arī laulā viņus šeit uz vietas. Tā tendence varbūt no kovida laika ir, ka cilvēki iemācījušies svinēt tuvāko – ģimenes, draugu – pulkā. Reālais cilvēku skaits, es teiktu, ir kādi 35, un 50 jau skaitās salīdzinoši lielas kāzas," pastāstīja Stefaņenkova.
Viņa arī norādīja, ka ēdināšana palikusi nemainīgi svarīga rīkotājiem, taču sāpīgs ir jautājums par ziedu iegādi, kas esot diezgan dārgi. "Muiža ir parka vidū, zied rozes, līdz ar to ir tā sajūta, ka ir jau skaisti, gan jau bez tiem grieztajiem ziediem iztiksim," pastāstīja pārvaldniece.
Arī Bīriņu pils direktore un lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes locekle Solvita Muižniece atzina, ka šovasar laukos – gan pilīs un muižās, gan viesu namos – kāzas būs mazākas un būs tikai daži lieli pasākumi.
"Kādreiz bija tā, ka piektdienā, sestdienā ir 50 līdz 100 cilvēku kāzas vai pasākums. Taču šogad tā nav. Ir ļoti izteikti mazie pasākumi – 20, 30 cilvēki. Es domāju, ka
tas, ka ir skaitliski mazāki tie pasākumi, tā jau ir viena no taupīšanas pazīmēm.
Pa nedēļas vidu cilvēki svin nelielas kāzas. Pagājušogad to tā nejuta," sacīja Muižniece.
Samazinājies arī ārvalstu tūristu skaits.
"Vācieši, Eiropas vidiene – šis klientu loks ir stipri sarucis. Un arī no Anglijas kāzas šeit taisīja; tie ir tie, kas ļoti laicīgi plānoja, un šo laikus plānoto pasākumu šogad nav. Viegli nav, tāda nedrošība, neskaidrība paliek. Bet darbs ir, pieprasījumi ir, tad redzēsim, kā tas finansiāli kopsummā būs sezonas beigās," teica Muižniece.
Tikmēr Latvijas piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs Roberts Grinbergs zināja teikt, ka kopš pandēmijas pilis un muižas daudz biežāk apceļo vietējie iedzīvotāji.
"Muižās īsti nevarētu teikt, ka bijuši būtiski zaudējumi kovida laikā, jo patiesībā kovids bija tas, kas veicināja vietējo, lokālo tūrismu. Dažiem uzņēmējdarbība bija jāizbeidz tieši pandēmijas dēļ, arī tādi objekti ir. Bet tai pašā laikā ir arī tādi, kas ir jauni atvērušies. Un pandēmija bija tas laiks, kad cilvēki pārcēlās uz laukiem, lai tiešām sev veltītu laiku vairāk. Un tas arī bija iemesls, kādēļ atrada dažādus senos, pamestos objektus, kā muižas, piemēram. Savu enerģiju un laiku veltīja tieši objekta sakārtošanai un uzņēmējdarbības attīstīšanai," stāstīja Grinbergs.
Cik veiksmīga šī vasara būs piļu un muižu saimniekiem, protams, uzzināsim rudenī, kad būs apkopoti vasaras rezultāti.
