2004. gada 1. maijā Latvija un vēl deviņas citas valstis pievienojas Eiropas Savienībai (ES). 20 gadu laikā daudz kas mainījies uz labu – valstī krietni uzlabojusies kopējā labklājība, pieejamas lielas publiskās investīcijas no Eiropas fondiem, brīvi var ceļot pa Eiropu, Latvija pievienojusies Eirozonai.
Tomēr varēja būt arī citādi. Latvija varēja arī nepievienoties ES, un ja tā, par šādu scenāriju šodien var tikai izteikt drūmas prognozes.
Savās pārdomās par to dalījās bijušais premjers un viens no trim cilvēkiem, kurš savulaik parakstījis dokumentus par Latvijas iestāšanos ES, Einars Repše: "Ekonomiski, es domāju, mēs kaut kur būtu salīdzināmi ar Baltkrieviju. Politiski grūti pateikt, bet ekonomiski tas ir tas, ko speciālisti saka. Iespējams, tur. Otrkārt, ja mēs nebūtu iestājušies Eiropas Savienībā, [iespējams] ka šodien šeit būtu Ukrainas scenārijs."
Atskatoties uz paveikto un to, kas savukārt varbūt izdevies ne tik labi, tapis pētījums "Latvija Eiropas Savienībā – 20 gadi". Tā autori apgalvojuši, ka, lai gan var sacīt, ka Latvija daudzās jomās atpaliek no saviem kaimiņiem, piemēram, pārējām Baltijas valstīm, pieņēmums, ka Latvija ir nabadzīga valsts, ir aplams.
LU profesore Šteinbuka, iepazīstinot ar pētījumu "Latvija Eiropas Savienībā – 20 gadi", sacīja: "Mēs sakām, ka atpaliekam no kaimiņiem. Jā, mēs atpaliekam, bet mēs neesam nabadzīga valsts. Tas ir kārtējais mīts, līdzās tam, ka Latvija ir iznīcinājusi savu rūpniecību. Rūpniecības daļa, ja skatāmies pievienoto vērtību, mums ir 30%. Jā, Lietuvā ir vairāk, bet mēs nevaram teikt, ka Latvijā esam iznīcinājuši rūpniecību."
Taču ir skaidrs, ka ir vieta uzlabojumiem. Un, lai to izdarītu, Latvijai būtu nepieciešams visaptverošs plāns – ar konkrētiem mērķiem un termiņiem, kas vērā jāņem visiem. Līdzīgi tādam plānam, kāds reiz jau bija jāizpilda, lai nokļūtu ES valstu pulkā.
Šteinbuka norādīja: "To nevar meklēt kaut kādas vienas ministrijas sfērā. Tas ir tiešām jāskatās starpdisciplināri, starp dažādām jomām. Jāmeklē tas kopsaucējs, kas tiešām cilvēkus, politiķus, domātājus, viedokļu līderus apvieno. Tas varētu būt kaut kādas domnīcas ietvaros vai labāk, ja to vada valdība, jo ir absolūti nepieciešama politiskā griba, ja mēs gribam kaut kādu mērķi sasniegt."
Profesores ieskatā pirmā un svarīgākā prioritāte Latvijai šobrīd ir drošība. Tieši drošību kā galveno ieguvumu, iestājoties ES, atzīmējuši arī pētījuma respondenti.
