ĪSUMĀ:
- Otrajā ceturksnī Vācijas ekonomika izgāja no recesijas.
- Inflācija samazinās, pārtikas cenas saglabājas augstas.
- Vācieši maksā dārgāk arī par enerģiju.
- Tas visnegatīvāk ietekmē eksportējošos uzņēmumus.
- Analītiķi: Ekonomikai par labu nenāk arī strīdi valdībā.
- Vācijas uzņēmumu noskaņojums turpina pasliktināties.
- Vācijas ekonomiskās problēmas ietekmē arī pārējo Eiropu.
Aizvadītajā piektdienā Vācijas Federālais statistikas birojs publicēja jaunākos datus par valsts ekonomiku, un tie nebija iepriecinoši. Šī gada otrajā ceturksnī jeb laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Vācijas tautsaimniecības izaugsme bija 0%, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni.
Taču labā ziņa bija tā, ka Vācijas ekonomika izgāja no recesijas, kas tika pasludināta pēc tam, kad pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos un šī gada pirmajos trijos mēnešos tautsaimniecības izaugsme bija negatīva.
Arī inflācijas rādītāji Vācijā joprojām ir augsti. Jūlijā inflācija sasniedza 6,2%, kas bija par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā jūnijā. Vācijā saglabājas augstas pārtikas cenas, kas jūlijā bija par 11% augstākas nekā pagājušā gada jūlijā. Piemēram, maize jūlijā maksāja par 17% dārgāk nekā pirms gada. Bet dārzeņi – par gandrīz 16% vairāk nekā pērn jūlijā.
Vācieši maksā dārgāk arī par enerģiju, jo pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā valsts pakāpeniski atsakās no Krievijas energoresursiem. Augstās enerģijas cenas visnegatīvāk ietekmē eksportējošos ražotājus, kuriem papildu galvassāpes sagādā vājais globālās ekonomikas stāvoklis, jo īpaši Ķīnas tautsaimniecības gausā atkopšanās pēc Covid-19 pandēmijas.
Analītiķi norāda, ka Vācijas ekonomikai par labu nenāk arī strīdi valdībā par vairākiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, kā samazināt CO2 izmešu daudzumu mājokļu un infrastruktūras sektoros. Tas vairo neziņu patērētājos un uzņēmumos, kuri vēlas skaidrus noteikumus pirms izlemt, kur ieguldīt savu naudu.
Augustā ceturto mēnesi pēc kārtas samazinājās Vācijas uzņēmēju pārliecība. Tas liecina, ka Vācijas uzņēmumu noskaņojums turpina pasliktināties un situācija Vācijas ekonomikā kļūst drūmāka.
Ekonomists Pjotrs Andžejevskis atgādināja, ka Vācijas ekonomiskās problēmas ietekmē arī pārējo Eiropu. Īpaši jutīgas pret to ir Centrāleiropas valstis, kurām ir ciešas ekonomiskās saites ar Vāciju.
"Daudziem, daudziem reģiona uzņēmumiem sadarbība ar Vācijas kompānijām un eksportētājiem ir logs uz globālajiem tirgiem. Ja Vācijai ir problēmas, tad tās izplatīsies arī uz Centrāleiropas ekonomikām. Tas ir abpusgriezīgs zobens. Var būt dažas labas attīstības tendences, bet lielākā daļa tirgus cietīs no recesijas vai ekonomikas izaugsmes palēnināšanās Vācijā," Andžejevskis sacīja sarunā ar raidsabiedrību "TVP World".
Prognozes liecina, ka Vācijas ekonomikā turpināsies stagnācija.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka Vācija būs vienīgā no G7 valstīm, kuras ekonomika šogad saruks. Bet Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūta (IFO) analītiķis Klauss Volrābe sacīja, ka Vācijas ekonomika arī turpmāk atradīsies uz "nulles izaugsmes robežas".
"Mūsu pētījumi norāda uz to, ka šī gada trešajā un ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsme varētu nedaudz samazināties. Taču mēs negaidām dziļu lejupslīdi, kā daudzi prognozē vai runā. Vācijas ekonomika attīstās vāji, bet ne tik slikti, kā pēdējā laikā bieži tiek runāts," Volrābe sacīja medijam "Bloomberg TV".
Arī Vācijas Centrālās bankas vadītājs Joahims Nāgels ir optimistiski noskaņots par Eiropas lielākās ekonomikas perspektīvām.
"Es dzirdu daudz runu par to, ka Vācija ir "Eiropas slimnieks". Tā noteikti nav. Mums nevajadzētu novērtēt par zemu Vācijas ekonomikas pielāgošanās spējas. Jā, mēs pārdzīvojam dažus, teiksim tā, sarežģītus mēnešus.
Tas ir skaidrs. Bet es neesmu pārāk pesimistiski noskaņots. Protams, mums nav pamata ieslīgt pašapmierinātībā.
Mēs redzam, ko ir nepieciešams paveikt. Es uzticos Vācijas politiķiem, tāpēc domāju, ka virzāmies uz pareizā ceļa," uzskata Nāgels.
Vācijas valdība jau strādā pie ilgtermiņa reformām. Iekšlietu ministre Nensija Fēzere pagājušajā nedēļā paziņoja par plāniem atvieglot Vācijas pilsonības iegūšanas procesu, lai piesaistītu vairāk augsti kvalificētu profesionāļu.
