Pašlaik likums atļauj strukturālo deficītu 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču koalīcijā iezīmējies atbalsts likuma grozījumiem, kas ļautu strukturālo deficītu palielināt līdz 1%, līdz ar to nākamgad negatīvo fiskālo telpu varētu samazināt līdz 56 miljoniem eiro, skaidroja finanšu ministrs.
Ašeradens gan vēl neatmet cerības, ka pie optimistiska scenārija valsts var nonākt arī pie neitrālas fiskālās telpas 2025. gadā.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) uzsvēra, ka šoreiz līdz ar Ašeradena prezentēto Latvijas Stabilitātes programmu valdībā tiks skatīts arī Ekonomikas ministrijas sagatavotais ekonomikas attīstības ziņojums par Latvijas izaugsmes veidošanu. Tas sasaucas ar daudzu deputātu aicinājumu Saeimā iedibināt tradīciju par tautsaimniecības, ekonomikas debatēm, norādīja Mieriņa. Abus minētos dokumentus 9. maijā paredzēts prezentēt Saeimas frakciju vadītājiem, un 16. maijā Saeimas sēdē ziņojumus par tiem plāno sniegt gan finanšu ministrs, gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Tikmēr šogad, visticamāk, gaidāmi par 185 miljoniem eiro mazāki ieņēmumi, nekā plānots pieņemtajā budžetā. Pēc Ašeradena vārdiem, ja valdība neuzņemsies līdz šim neparedzētas papildu saistības un budžeta deficīts tiks noturēts ne vairāk kā 2,9% apmērā, nekādi taupības pasākumi šogad nebūšot jāveic.
Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi valsts pašlaik plānotos izdevumus un secināts, ka ir reālistisks mērķis pabeigt gadu ar augstāk minēto budžeta deficītu 2,9% apmērā, skaidroja finanšu ministrs. Līdz ar to valdībai strikti jāpieturas pie šogad paredzēto izdevumu plāna, aicināja politiķis.
Valdība Latvijas Stabilitātes programmu plāno skatīt otrdienas sēdē.
Kā ziņots, FM ir sagatavojusi un iesniegusi valdībā Latvijas Stabilitātes programmas 2024. – 2028. gadam projektu.
FM informēja, ka 2024. gads raksturots ar izaugsmes atjaunošanos, inflācijas strauju samazināšanos, energoresursu cenu stabilizēšanos, noturīgu darba tirgu un kopumā norāda uz valsts ekonomikas noturību pret ārējiem ekonomiskajiem šokiem. Par noturību var runāt arī fiskālajā politikā. Lai arī vispārējās valdības budžeta deficīts ir tuvu robežai 3% no IKP, lielāko tā daļu veido ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistītie vienreizējie izdevumi. Strukturālais deficīts ir tuvu robežai 0,5% no IKP, un tāpēc valsts parāds ir ilgtspējīgs. Taču investīcijas iekšējās un ārējās drošības jomā ir nepieciešamas – gan lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju drošību, gan lai radītu nepieciešamos apstākļus ekonomikas attīstībai.
Saskaņā ar 2024. gada februāra prognozi Latvijas IKP 2024. gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%. IKP pieauguma prognoze 2024. gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025. gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026. gadā veidojot 2,5% un līdz 2028.gadam palēninoties līdz 2,3%.
