Pāreja uz videi nekaitīgākām automašīnām ir daļa no Eiropas Savienības apņemšanās līdz desmitgades beigām samazināt planētas siltumnīcefekta radīto piesārņojumu par 65%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Līdz 2045. gadam iecerēts panākt nulles emisijas līmeni.
Slēdzot ogļu spēkstacijas un uzstādot vēja turbīnas, ES ir samazinājusi emisijas enerģētikas nozarē, taču autotransporta radītās emisijas nepārtraukti pieaug.
Elektroauto iegādes apjomi bloka valstīs sešu gadu laikā ir auguši, liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati. Taču autoparka nomaiņa ir pārāk lēna, lai sasniegtu iepriekš izvirzītos klimata mērķus.
"Transports ir klimata aizsardzības "problemātiskais bērns"," vērtēja Vācijā bāzētās domnīcas "Agora Verkehrswende" vadītājs Kristans Hohfelds.
Lai nākamajā desmitgadē samazinātu emisijas, ir kritiski svarīgi panākt pilnu pāreju uz elektrotransportu, viņš vērtēja.
Pat ja ilgtermiņā elektroauto iegāde var atmaksāties, pircējus no to iegādes attur augstā cena.
Tāpēc ES valstīs pieejami dažādi finansiāli stimuli – 21 no 27 ES dalībvalstīm piedāvā nodokļu atvieglojumus, iegādājoties zemas oglekļa emisijas automašīnu, savukārt 20 valstis piedāvā naudas līdzekļus, lai palīdzētu iegādāties automašīnu, vēstīja britu medijs "The Guardian", atsaucoties uz Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) datiem.
Rumānijas valdība cilvēkiem piedāvājot līdz pat 11 500 eiro jauna elektroauto iegādei. Savukārt Beļģijā tiek stimulēti uzņēmumi, kas plāno atjaunot savu autoparku. Zināms, ka liela daļa tajos nonākušo auto pēcāk nonāk lietoto automašīnu tirgū, kas ir populārs iedzīvotāju vidū.
Itālijā un Spānijā uzsvaru liek uz elektrisko transportlīdzekļu uzlādes staciju pieejamību, bet
Francija piedāvā ne tikai 5000 eiro atbalstu šāda transporta iegādei, bet arī atbrīvo transporta līdzekļa īpašnieku no soda maksas par viegliem pārkāpumiem.
Tāpat Francijā plānots motivēt arī mazāk turīgās mājsaimniecības – tām tiks piedāvāts nomāt elektroauto par 100 eiro mēnesī.
Vācijā subsīdijas elektroauto iegādei gan ir samazinātas, jo to pircēju skaits ir strauji pieaudzis. Der piebilst, ka šobrīd vislielāko piesārņojumu no autotransporta tirgus veido tieši Vācija.
Viena no galvenajām elektroauto priekšrocībām ilgu laiku bija tā, ka šāda transporta uzlāde parasti izmaksā daudz lētāk nekā degvielas uzpilde. Taču pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā Eiropu skāra enerģētikas krīze un krietni pieauga elektrības cenas.
Pērnā gada septembrī ES mājsaimniecībām par katru elektrības kilovatstundu bija jāmaksā par vidēji 72% vairāk nekā gadu iepriekš. Degvielas cenas gan pieauga mazāk – dīzeļdegviela par 36%, bet benzīns – tikai par 15%, vēstīja "Euronews".
Eksperti prognozēja, ka tas varētu krietni bremzēt vai pat apstādināt pāreju uz e-mobilitāti.
Medija veiktā izpēte gan liecināja, ka elektroauto uzlāde aizvien bija lētāka par degvielas uzpildīšanu.
100 nobraukti kilometri ar elektroauto 2022. gadā izmaksāja aptuveni 6,50 eiro, liecināja Eiropas Transporta un vides federācijas veiktais aprēķins. Dīzeļdegviela šādam braucienam izmaksātu par 50%, bet benzīns – par 80% vairāk.
Tiesa, Itālijā un Vācijā elektrības un dīzeļdegvielas cenas auto uzpildē atšķīrās tikai nedaudz. Spānijā elektroauto vadītāji ietaupīja līdz pat 117%, bet Polijā – 170%, secināja "Euronews".
