IKP samazinājumu saista galvenokārt ar eksportspējas pasliktināšanos
Pēc provizoriskām aplēsēm IKP samazināšanos gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmējis kritums ražojošajās nozarēs par 4%, savukārt pakalpojumu nozarēs bija pieaugums par 0,6%. Tādējādi, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, kritums bijis par 0,5%, savukārt, ja salīdzina ar šī gada pirmajiem trim mēnešiem, IKP samazinājies par 0,6%. Jāatgādina, ka gada pirmajā ceturksnī situācija bija cerīgāka, jo IKP pieauga par 0,8%.
Ekonomists Gundars Bērziņš to saista galvenokārt ar Latvijas eksportspējas pasliktināšanos saistībā ar procentlikmju paaugstināšanu:
"Tam ir vairāki iemesli. Pirmais iemesls – mūsu galvenajiem eksporta tirgiem iet salīdzinoši grūti. Tas nozīmē, ka Eiropā arī eksporta potenciāls šobrīd krītas, un rezultātā arī Latvijas eksportspēja krītas. Tam par iemeslu, protams, gan Eiropai, gan Latvijai ir izmaksu pieaugums, kas šobrīd veidojas. Rezultātā Latvijas un arī Eiropas produktiem globālā konkurētspēja samazinās. Šī ir tāda klasiska situācija, ka procentlikmju celšana, karš Ukrainā, visa šī situācija novedusi pie tā, ka mūsu konkurētspēja lēnām samazinās. Un arī algu pieaugums, protams. Tas novedis pie tā, ka mūsu produkcija, pakalpojumi kļūst mazāk konkurētspējīgi."
Atbildot uz jautājumu, vai IKP samazināšanos var uzskatīt par tendenci, ekonomists Bērziņš teica, ka tas atkarīgs no vairākiem apstākļiem, tajā skaitā – no Eiropas Centrālās bankas (ECB) tālākās rīcības. Kā zināms, pašlaik ECB ar procentlikmju celšanu mērķtiecīgi mazina inflāciju, kas palielina dažāda veida izmaksas. Ja ECB uzskatīs, ka mērķis sasniegts un inflācijas rādītāji uzlabojas, tā no ekonomikas bremzēšanas pāriešot pie stabilizācijas un attīstības pasākumiem. Tad situācija varētu mainīties uz izaugsmes pusi,
tomēr Bērziņš arī atzīmēja, ka dažādo faktoru ietekmē "valda augsta nenoteiktība", tāpēc ieskatīties nākotnē ir grūti.
Latvijas Bankas ekonomiste kā būtisku faktoru izceļ procentlikmju celšanas efektu
Latvijas Banka jūnijā IKP pieauguma prognozi šim gadam palielināja no 0,5% līdz 1,2%. Atbildot uz jautājumu, vai jaunākās statistikas ietekmē to varētu pārskatīt, Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norādīja, ka statistikas dati par IKP vēl tiks precizēti un izvērsti, savukārt Latvijas Banka savas prognozes aktualizēs septembrī.
Komentējot šobrīd pieejamo informāciju par IKP sarukumu un vērtējot kopainu ekonomikā, arī Paula kā būtisku faktoru izcēla procentlikmju celšanas efektu.
"Mēs redzam, ka, lai gan inflācija jau otrā ceturkšņa laikā būtiski saruka, tā vēl arvien ir augsta. Augstās inflācijas dēļ arvien tiek saglabāta ierobežojoša monetārā politika un tātad notur ekonomiku rāmjos, it īpaši tajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, kur izsniegto kredītu apjoms ir lielāks. Tas var ietekmēt Latvijas eksportu," skaidroja Paula.
Latvijas Bankas ekonomiste arī norādīja, ka trešajā ceturksnī tautsaimniecībā pasliktinājušās nodarbinātības gaidas. Tās izraisījusi aktivitātes mazināšanās, piemēram, apstrādes rūpniecībā, galvenokārt koksnes izstrādājumu vai būvmateriālu ražošanā, kā arī gausāks preču eksports.
Latvijas Bankas ekspertes ieskatā augstā inflācija tomēr nav kavējusi tērēt un ieguldīt naudu – pēdējos mēnešos samazinājies noguldījumu apmērs. Par to liecinājusi arī nedaudz augstāka aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū jūnijā. Savukārt no maksājumu datiem redzams, ka otrajā ceturksnī apjoms tomēr bijis par gandrīz 5% mazāks, lielākoties – pakalpojumu jomā, kamēr mazumtirdzniecībā samazinājums nav bijis tik straujš.
Pārtikas uzņēmumu federācija: mazumtirdzniecības apgrozījumam kritums lielās konkurences dēļ
Tikmēr mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, samazinājās par 2,3%. Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāve Ināra Šure vērtēja, ka mazumtirdzniecībā apgrozījuma kritums jūtams tāpēc, ka ienācis lētais imports un konkurence kļuvusi lielāka.
Šure atzīmēja, ka eksporta tirgos mazumtirdzniecībā ir sarežģīta konkurētspēja. Kopumā maziem uzņēmumiem esot visgrūtāk, bet "pārējie turas un radoši pielāgo savu ražošanu", lai pārdzīvotu grūtos laikus, sacīja Šure.
Tāpat Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāve apliecināja, ka ražošanā būtiski apjoms nav samazināts, bet ieguvumi no tā – sarukuši.
