Jauniešu piesaistīšana darbam viesmīlības jomā vasaras mēnešos ir ierasta prakse. Tomēr Latvijas Radio aptaujātie restorānu īpašnieki atzina, ka neizjūt milzīgu interesi no jauniešu puses un uz vakantajām vietām rinda neveidojas. Turklāt tie, kuri darbam piesakās, ne vienmēr ir gatavi strādāt un izturēt darba slodzi.
Nav motivācijas strādāt
"Viņi [jaunieši] aizpilda daļu, apmēram 20–30% no darbinieku apjoma, kas man ir nepieciešams vasarās," pastāstīja restorānu tīkla "Vairāk saules" līdzīpašnieks, šefpavārs Endijs Bērziņš. "Mēs pārāk ļoti mīlam savus bērnus un neliekam viņiem strādāt un pelnīt pašiem iztiku. Arī tiem, kas atnāk, ir sajūta, ka tas ir piespiedu kārtā, nav motivācijas – ka pašam būtu jāmaksā par dzīvokli, kaut kas jānopērk.
Ja viss ir nodrošināts un ja vecāki ļoti vēlas, lai jaunietis strādā, tad var atnākt un kā slimnieks kājas pašļūkāt. Tāda ir realitāte."
Taču ir arī jaunieši, kuri ir motivēti strādāt, bet tādu esot mazākums.
Arī atalgojums nav pietiekami spēcīgs stimuls meklēt vasarā darbu viesmīlībā. Bērziņš sacīja, ka restorānā kopā ar tējas naudām dienā var nopelnīt ap 70 eiro (algā saņem 35–40 eiro dienā).
"Ja 18, 19 gados šādu summu dienā var pelnīt, tad man šķiet, ka tas ir kolosāls atspēriens. Ja to īsti negribas, tad ir jautājums, cik daudz mēs bērniem dodam kabatas naudu, ja viņiem šis šķiet par maz?" retoriski vaicāja restorāna īpašnieks.
Bez krievu valodas zināšanām var iztikt
Uz jautājumu, vai jauniešiem krievu valodas zināšanu trūkums ir šķērslis, lai strādātu restorānā, Bērziņš pauda, ka tā nav obligāta prasība.
"Neprasa, bet tas ir vēlams. Ir labi, ja būtu, bet, ja nav, tad tāpat ņem. Mums arī ir daudz ukraiņu meitenes, kuras tagad pēc laika jau "izdzīvošanas minimumu" runā latviski," pastāstīja Bērziņš.
Faktu, ka krievu valodas nezināšana nav šķērslis atrast darbu restorānā, apliecināja arī restorāna "36. līnija" līdzīpašnieks, šefpavārs Lauris Aleksejevs.
"Jauniešiem līdz 18 gadiem bieži vien nav tieša sakara ar klientiem. Vienalga, no kurienes tie ir. Proti, jaunieši nevar nest alkoholu pie galda, līdz ar to komunikācija nav nekādā valodā, bet jebkuras valodas zināšanas, protams, ir uzskatāmas par plusu, bet viņiem ir daudz funkciju, kas ir jāpaveic – jāizslauka grīda, jāsaklāj, jānoslauka galdi. Ir jau, ko darīt," stāstīja Aleksejevs.
Strikti noteikumi jauniešu nodarbinātībai
Arī valstī esošā likumdošana noteic striktus noteikumus attiecībā uz jauniešu nodarbinātību, norādīja Aleksejevs.
"Šī brīža valsts likumdošana neatļauj jaunieti paņemt kā zelli un neko viņam nemaksāt.
Lai arī vecāki lūdz un saka, ka jaunietim var neko nemaksāt, jo viņi paši dienas naudu iedos, bet es to nevaru darīt. Ir vēl ierobežojumi, kas attiecas uz jauniešiem līdz 15 gadiem. Proti, ir četru stundu darba diena. Jāatzīst, ka pa četrām stundām tā īsti neko nevar izdarīt," turpināja šefpavārs.
Uz jautājumu, vai jauniešu nodarbināšana ir jūtams atbalsts pieredzējušiem darbiniekiem, Aleksejevs atbildēja:
"Efektivitāte ir ļoti dažāda, un, vasarās nodarbinot 20–30% jauniešus no kopējā kolektīva, es varu teikt, ka tas ir solis pretim vecākiem, lai viņu atvases neslaistās apkārt, bet nāk un varbūt kaut ko padara, bet ir ļoti daudzi pozitīvi un labi piemēri, kur jaunieši ir izauguši nopietni un krietni cilvēki un darbinieki. Ir arī daudzi labie piemēri."
Trūkst kvalificēta darbaspēka
Arī restorāna "Andalūzijas suns" īpašnieks Māris Kreilis stāstīja, ka vasarās darbā aicina jauniešus un ne tikai, jo darba apjoms ievērojami pieaug, bet darbaroku trūkums ir liela problēma.
"Restorāniem un bāriem šobrīd ir ļoti smaga situācija, jo katastrofāli trūkst kvalificēta darbaspēka.
Šobrīd nav pat jautājums par atalgojumu vai motivāciju, bet fiziski nav darbinieku.
Tāpēc arī piesaistām darbaspēku gan no Ukrainas, gan citām valstīm, kas šobrīd ir saņēmuši darba atļaujas. Izlīdzamies ar šiem darbiniekiem," atklāja Kreilis.
Savukārt jauniešus viņa vadītais restorāns piesaistījis kā palīgus viesmīļiem.
"Mēs viņus saucam par "raneriem", kas ļoti atvieglo darbu. Viņi ir tie, kas palīdz pamata viesmīļiem, bet virtuvē diemžēl viņus nav iespējams piesaistīt. Darbs ir smags un nav viegls, kā arī tās īsās darba stundas, ko viņi drīkst strādāt. Viņi ilgi neiztur. Liela daļa nāk ar domu, ka pastrādās mēnesi, bet nedēļu viņi noturas, un tad viņi pazūd," sacīja Kreilis.
Restorānu pārstāvji arī pauda, ka Latvijas vasaras nepastāvīgie laika apstākļi nav pateicīgi – saulainās dienās darba ir ļoti daudz un līdz ar to nepieciešama arī kuplāka komanda, bet aukstākās dienās visiem uz sezonu piesaistītajiem darbiniekiem nav, ko darīt.
