Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 1,3%, bet pakalpojumu nozarēs bija pieaugums par 0,4%. Par 8,2% vairāk iekasēti produktu nodokļi.
Salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 0,5%.
Profesore: IKP mazais pieaugums liecina – stagnējam
IKP provizoriskais pieaugums gan drīzāk liecina nevis par izaugsmi, bet stagnāciju. Iedzīvotāju ienākumi ir zemi, līdz ar to mājsaimniecības patēriņš ir mazs.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore Jeļena Lonska norādīja: "Neteiktu, ka tā ir ekonomiskā izaugsme, to var saukt par zināmā mēra stagnāciju. 2023. gada sākumā Latvijā bija viena no lielākajām inflācijām Eiropas Savienības dalībvalstu starpā – ap 20%. Pat neskatoties uz to, ka tika palielināta minimālā alga, arī atsevišķu publiskā sektora algas tika paceltas, tas nenosedz šo te inflāciju."
Savukārt uzņēmēji augstās inflācijas dēļ turpina nogaidīt ar investēšanu. Profesore, atsaucoties uz prognozi, atzīmēja, ka drīzumā, iespējams, jau vasarā, inflācija samazināsies.
KONTEKSTS:
Latvijas IKP 2022. gadā palielinājās par 2% salīdzinājumā ar 2021. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 39,1 miljards eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
