Lauksaimnieku protesti vairākas dienas turpinājušies mums kaimiņos esošajā Lietuvā. Tagad tie gan pierimuši. Viļņā zemnieki vairākas dienas protestēja pret akcīzes nodokli lauksaimniecībā izmantotajai degvielai.
Šo nodokli premjere Ingrīda Šimonīte tagad solījusi pārskatīt. Zemnieku protestam, kas paralizēja galvaspilsētas centru, tika izsniegta atļauja līdz ceturtdienai ieskaitot, un atļauja netika pagarināta, tādēļ šorīt zemnieki pamazām sāka pamest galvaspilsētu.
Arī Lietuvas kaimiņvalstī Polijā zemnieki izgājuši ielās, ar dažādu lauksaimniecības tehniku vismaz 160 dažādās vietās valstī sākot ceļu blokādes.
Tādējādi poļu zemnieki protestē pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus. Un šādi tiek protestēts arī pret Eiropas Zaļo kursu, kas nosaka dažādus mēslošanas līdzekļu ierobežojumus.
"Eiropas Savienības politikai ir jābūt labvēlīgai, kas novestu pie tā, ka tiek saglabātas ne tikai Polijas, bet arī Eiropas lauksaimnieku intereses," sacīja Nacionālās lauksaimniecības kameras padomes prezidents Viktors Šmuļevičs.
Zemnieki protestē arī Francijā, arvien lielākā skaitā bloķējot ceļus un rīkojot protesta akcijas pie sabiedriskajām ēkām. Tehnikas kolonnas arvien vairāk pietuvojas Parīzei.
"Laika gaitā mēs izturēsim. Mums ir jāiztur, ja mēs ātri nesasniegsim rezultātus. Mēs aplenksim Parīzi un arī citas pašvaldības," sacīja viens no protestējošajiem zemniekiem.
Francijas lauksaimnieki jau ilgstoši bijuši neapmierināti, jo izjūtot spiedienu no dažādām pusēm, sākot no lielveikaliem un uzpircējiem un beidzot ar dažādām vides aizsardzības prasībām. Tomēr pēdējais piliens bijis valdības lēmums līdz 2030. gadam pilnībā atcelt nodokļu atlaides lauksaimniecībā lietotajai dīzeļdegvielai. Jaunajam premjeram Gabrielam Atālam šī ir pirmā krīze kopš stāšanās amatā, un šodien viņš plāno izteikt konkrētus priekšlikumus zemnieku atbalstam.
Tikmēr Vācijā lauksaimnieki jau kopš janvāra sākuma ir neapmierināti par valdības ieceri samazināt subsīdijas lauksaimniecībā izmantotajai dīzeļdegvielai.
Lielākie protesti notika mēneša sākumā, bloķējot vairāku pilsētu centrus un galvenos ceļus ar traktoriem, taču zemnieki ir apņēmušies protestus turpināt. Kanclera Olafa Šolca koalīcijas valdība ir piekritusi sadalīt subsīdiju samazinājumu periodā līdz 2026. gada janvārim un samazināt birokrātiju. Taču nav skaidrs, vai ar to zemnieku nomierināšanai pietiks.
Protesti satrauc arī Briseli, kas domā par risinājumiem. Taču Briseli kritizē, ka tai ar zemniekiem bijis jārunā jau vairākus mēnešus iepriekš.
"Es domāju, ka mēs visi jūtam, ka pieaug šķelšanās un polarizācija, kad runa ir par tēmām, kas ir aktuālas un saistītas ar lauksaimniecību. Un es esmu dziļi pārliecināta, ka šo polarizāciju, ko mēs visi jūtam, mēs varam pārvarēt tikai ar dialogu," pauda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Brisele uzsākusi stratēģisko dialogu starp lauksaimniecības nozares pārstāvjiem un Eiropas Savienības lēmumu pieņēmējiem, taču Eiropas Komisijas pārstāvis atzinis, ka dialogs pie tūlītējiem pasākumiem lauksaimnieku atbalstam gan nenovedīšot un dialoga mērķis esot pieņemt ilgtermiņa redzējumu lauksaimniecības pārtikas nozarei.
Tajā pašā laikā esot arī vairāki jautājumi, kas prasa Komisijas īstermiņa rīcību.
