"Mani sauc Darja, esmu no Āgenskalna tirgus, no Latvijas. Es patiešām šeit jūtos kā mājās – ne jau tikai tāpēc, ka te visi runā par tirgiem, bet tāpēc, ka latviešiem un kanādiešiem ir viens un tas pats DNS – mēs visi sakņojamies hokejā. Jā, Latvija tikko saņēma bronzu – pirmoreiz vēsturē," tā 11. Starptautiskajā publisko tirgu konferencē Toronto, Kanādā sacīja Āgenskalna tirgus komunikācijas projektu vadītāja Darja Trizna.
Viņa nozares profesionāļiem no visas pasaules sniedza ieskatu Āgenskalna tirgus vēsturē. Pasākumā vārdu deva tikai septiņu tirgu pārstāvjiem, kuru pieredze izcēlās ar kaut ko īpašu.
Trizna stāstīja: "Vairāk nekā 100 gadus tas ir bijis viens no lielākajiem tirgiem pilsētā, dzīvelīga apkaimes sirds. Līdz vienā dienā tā vairs nebija. Tas degradējās, vēsturiskā māja kļuva pamesta, bija arī virkne sociālu problēmu. Tas vairs nekalpoja savam mērķim. Mūsu komanda pieņēma radošu lēmumu atdzīvināt tirgu. Pirms pieciem gadiem mazs uzņēmums piekrita par privātiem līdzekļiem atjaunot un atkal atvērt pašvaldībai piederošu tirgu, mēs to atvērām tieši pirms gada."
Āgenskalna tirgu apsaimnieko Kalnciema kvartāla komanda, SIA "Kalnciema iela".
Par konferenci Toronto pēc atgriešanās iespaidos dalījās abu tirgu attīstības projektu vadītāja Una Meiberga: "Jā, tas ir unikāls nozares pasākums, kur piedalās tirgi no visas plašās pasaules. Ar dažādas organizācijas, kas aizstāv tirgu intereses. Mēs bijām vieni no septiņiem tirgiem, kam bija iespēja vairāk nekā 300 cilvēkiem pastāstīt par savu gadījumu. Mēs arī guvām plašu atsaucību ar Latvijas gadījumu, kurš ir pasaules līmenī."
Āgenskalna tirgus stāsts bija viens no septiņiem, ko atklāja auditorijai.
Āgenskalna tirgus apsaimniekotāji – Kalnciema kvartāla komanda – tirgus nozarē darbojas jau 15 gadus, bet "iepūst" jaunu dzīvību 3000 kvadrātmetru lielā paviljonā, ko 2018. gadā aizvēra sliktā stāvokļa dēļ, bijis vislielākais izaicinājums.
Meiberga norādīja: "Bet tur tas stāvoklis bija slikts ne tikai tehniski, bet arī saturiski, tas bija morāli degradēts, vieta un apstākļi – viss bija izsmēlis savu potenciālu. Mēs uzņēmāmies šo avantūru, par privātiem līdzekļiem četru gadu laikā atjaunojām pilsētas īpašumu – pirmais gadījums Latvijā, kad kaut kas tāds ir noticis."
Toronto par tirgu konferences vietu nebija izvēlēta nejauši – šīs pilsētas tirgi ir tiešām iespaidīgi, bet Āgenskalna tirgus pārstāvji secinājuši, ka viņu objekts pilnvērtīgi spēj ar tiem konkurēt un pat var vilkt paralēles.
"Piemēram, "ST Lawrence Market", viens no pieciem pasaules top tirgiem, arī vēsturiskā ēkā, no 1803. gada. Un vispār Toronto ir unikāls piemērs. Trīs miljonu pilsētā ir 130 tirgi, tas ir rēķināts pēc 20 minūšu pieejamības apkārtnē. Pasaules prakse, kas būtu lieliska arī salīdzinoši mazajā Rīgā," pauda Meiberga.
Tirgus uzdevums vairs nav tikai produktu tirdzniecība, sacīja Meiberga. Tas aizsargā zemniekus un mazos ražotājus, nodrošina viņiem iztikšanu, bet pilsētniekiem dod iespēju sagādāt sev svaigu, vietēju un sezonālu pārtiku. Tirgus aktivizē apkārtnes kopienu, ļauj cilvēkiem satikties. Āgenskalna tirgus piedāvā bezmaksas kultūras programmu, kafejnīcas un bistro ar dažādu tautu virtuvi, bet ārpusē – arī regulāru krāmu tirdziņu.
Meiberga pauda: "Tās progresīvās pilsētas, kuras to ir sapratušas, tās aizsargā tirgus, palīdz tiem attīstīties un piedāvā konkrētus instrumentus atbalstam, kuru Latvijā nav, tā ir liela problēma. Kā mēs redzam pasaulē un arī Toronto pilsēta piedāvā līdzfinansējumu mazo zemnieku, mājražotāju dalībai, līdzfinansē jaunos uzņēmējus."
Āgenskalna tirgus maģiskā formula esot jau Kalnciema kvartālā apgūtā multifukcionalitāte un spēja elastīgi reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Tā apsaimniekotājs ir sociālais uzņēmums, kas aktīvi piesaista papildu finansējumu.
Meiberga stāstīja: "Mums ir lielisks Eiropas projekts "In-habit" par labbūtību Āgenskalna apkaimē, esam izveidojuši koprades virtuvi, kur cilvēki var mācīties par veselīgu uzturu, attīstām alternatīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, piesakāmies uz Rīgas domes kultūras projektu konkursiem."
Veiksmes stāsts ar lielo burtu – tā par Āgenskalna tirgu sprieda arī Rīgas Domes Īpašuma departamenta direktors Vladimirs Ozoliņš, un atgādināja notikumu hronoloģiju. Āgenskalna tirgu 2017. gada nogalē atdalīja no Centrāltirgus apsaimniekotāja, tas 2018. gadā pēc nomas tiesību izsoles tika nodots stratēģiskajam partnerim, kas bija gatavs šo teritoriju 30 gadus apsaimniekot un uzturēt ar abām pusēm izdevīgiem noteikumiem.
Ozoliņš atzīmēja: "Nomnieks četru gadu laikā ir investējis ap 3 miljonus eiro nekustamā īpašuma atjaunošanā, tas darbus turpina, šobrīd notiek lifta izbūve. Protams, ar apsaimniekošanu un saturu, kas šajā teritorijā notiek, esam apmierināti un gandarīti. Visam vēl klāt, tas ir līgums, kas pilsētai budžetā ienes mēnesī vairāk nekā 6,5 tūkstošus eiro nomas maksu."
Tas arī izskaidro, kāpēc cenas Āgenskalna tirgū tomēr nav no zemākajām Rīgā, bet dažas produktu grupas sadārdzinājums skāra arī šīs ziemas augsto elektroenerģijas cenu dēļ.
