SIA "Joži" ir viena no lielākajām Latvijas graudkopības saimniecībām, apsaimniekojot ap pieciem tūkstošiem hektāru zemes. Šobrīd saimniecībā slejas 14 graudu torņi, izveidots moderns lauksaimniecības tehnikas parks. Saimnieks Gunvaldis Sproģis, pārskatot savus laukus, šobrīd jūtas mierīgs.
"Iesēti ir rapši, iesēti ir kvieši un ziemas mieži, un visi ir sadīguši, labi sacerojuši, izauguši un guļ ziemas mierā," pastāstīja Sproģis.
Prognozes par gaidāmajiem laikapstākļiem nav zināmas. Var būt visādi, bet saimnieks uz nākotni skatās cerīgi.
"Veldrē sagāzties ziemā nevar, lauks degt arī nevar. Ja zeme ir daudzmaz sasalusi un ir uzsnidzis sniegs – ziemājiem ir vajadzīgs šis miera periods – tad viss notiek," viņš sacīja.
Lieli postījumi zemniekam gan bija 7. augusta vētrā, kad nopostīti 60% ražas, taču lielākas raizes sagādājis karš Ukrainā, kas sadārdzinājis izejvielas, arī loģistika palikusi gausāka.
Tomēr zemnieki turpina savu darbu, neraugoties uz skarbajiem apstākļiem. Cerīgi uz ziemāju pārziemošanu skatās arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC). LLKC augkopības konsultants Andris Skudra norādīja, ka siltais rudens labvēlīgi ietekmējis ziemāju attīstību: "Izveidojās spēcīga sakņu sistēma, saceroja. Satraukumu lauksaimniekiem radīja ilgais lietus periods oktobrī, novembrī, kad pārmitrā zemē sāka trūkt gaisa un vietām, kur sablīvējusies augsne, bija vērojama graudaugu dzeltēšana."
Lai arī tagad situācija ir normalizējusies, ir arī citi riski, atzina Skudra: "Pastāv gan izsušanas risks, gan izslīkšanas risks un arī izsalšanas risks, bet te jāvērtē, cik bieza izveidojusies sniega sega."
Domājot par nākamo gadu, zemnieki saka – ja esi izvēlējies būt par lauksaimnieku, tad jārēķinās ar daudziem nezināmajiem, taču savs rūpals ir jāturpina.
