Runājot par "Rail Baltica" projekta sadārzinājumu un tā pabeigšanas termiņiem, Briškens norādīja, ka "beidzot ir iestājies zināms patiesības moments, ka daudzas lietas vairāku gadu garumā ir politiski paslaucītas zem tepiķa". Ministrs pauda, ka projektam nepieciešamās investīcijas ir vairākkārtīgi lielākas, nekā sākotnēji lēsts, un kritizēja arī projekta pārvaldības mehānismu, kas neesot bijis ilgtspējīgs.
Briškens norādīja, ka, lai ietaupītu naudu un izpildītu Eiropas Komisija prasību līdz 2030. gadam starp Baltijas valstīm ieviest funkcionējošu Eiropas platuma dzelzceļa līniju, šobrīd ir izstrādāti septiņi scenāriji, kas publiski varētu tikt prezentēti decembrī.
"Vairāki scenāriji personīgi man nav pieņemami. Tie paredz arī to, ka "Rail Baltica" pamata līnija pabrauc Rīgai garām, un faktiski tiek izveidota tāda Kauņas–Tallinas metrolīnija, kur Latvijas pasažieri, vismaz pirmajā fāzē, kas ir no 2030. gada līdz nezināmam laikam nākotnē, iesēžas "Rail Baltica" ātrgaitas vilcienā vai nu Skultē, vai Salaspilī. Skaidrs, ka tas ir Latvijai absolūti nepieņemams risinājums," komentēja Briškens, piebilstot, ka šāds scenārijs samazinātu izmaksas, bet vienlaikus sagrautu jebkāda veida savienojamību, ko Latvija iegūtu jau projekta pirmajā fāzē.
Šobrīd ar scenārijiem strādā ārējs konsultants, pastāstīja ministrs, uzsverot, ka pagaidām Latvija nevienam no scenārijiem nav piekritusi. Visi scenāriji laika termiņa ziņā esot ļoti ambiciozi, un
neesot garantijas, ka līdz 2030. gadam būs iespējams izbūvēt dzelzceļa līniju pat sašaurinātajā versijā, kurā vilciens pabrauktu Rīgai garām.
"Šajos scenārijos investīciju apjomam ir būtiski jāpieaug," norādīja Briškens.
Viņš pats kā ministrs lūdzis izvērtēt scenāriju, kas paredzētu vismaz daļēju Rīgas integrāciju dzelzceļa līnijā.
"Man ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas nozīmīgākā prioritāte "Rail Baltica" projektā ir tieši Rīgas pilnvērtīga integrācija," sacīja Briškens.
KONTEKSTS:
Dzelzceļa "Rail Baltica" projekts izmaksās dārgāk, nekā sākotnēji plānots, – ap astoņiem miljardiem eiro, kavējas arī tā projektēšana un zemju atsavināšana, būvprojekti, kritizēta projekta pārvaldība. Rīgā atsevišķiem darbiem pietrūkstot 200 miljonu eiro.
Finansējuma devējs, Eiropas Komisija prasa, lai 2030. gadā starp Baltijas valstīm būtu funkcionējoša Eiropas platuma dzelzceļa līnija. Lai to paveiktu, tiek meklēts, no kā varētu atteikties, ietaupot laiku un naudu. Atsevišķi scenāriji paredz, ka ātrvilciena, kas iet tieši cauri Rīgai, pirmajā etapā nebūs, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Aptuvenas aplēses liecina, ka, izlaižot Rīgas loku, ietaupījums varētu būt vien ap 15%.
Latvijas pārstāvji sola iestāties par trases būvēšanu cauri Rīgai jau pirmajā fāzē.
