Konkursa "Energoefektivākā ēka Latvijā" žūrijas vadītāja ir Inese Bērziņa no Ekonomikas ministrijas. Viņa stāsta, ka konkursam pieteiktās ēkas tiek vērtētas pēc pieciem kritērijiem.
"Mēs vērtējam energoefektivitāti. Šogad četri eksperti izvērtēja enerģijas patēriņa ietaupījumu, balstoties uz iesniegtajiem dokumentiem. Otrajā kārtā vērtē ventilācijas sistēmas divi eksperti no Rīgas Tehniskās universitātes, siltumapgādes sistēmu – atsevišķs kritērijs; tad ilgtspēja un būvniecības kvalitāte," skaidro Inese Bērziņa.
Konkursā šogad iesniegti 23 ēku pieteikumi. Inese Bērziņa stāsta, ka vislielākā konkurence, 13 pieteikumi, ir nominācijā "Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka". Aktīvākās pilsētas ir Jelgava, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Valka. Rīgā šogad ir divas mājas pieteikušās.
"Daudz tiek domāts arī par publiskajām ēkām, šogad mums ir četras – Liepāja, Preiļi, Ogre un Carnikavā divas ēkas ir – viena atjaunotā daudzdzīvokļu ēka un Carnikavas pamatskola. Konkurence ir arī daudzdzīvokļu ēku jaunbūvēm, un šogad ir arī divas vienģimenes ēkas un arī viena industriālā ēka – noliktava Rīgā," turpina Bērziņa.
Preiļos pērn renovēta Bērnu un jauniešu sporta skola. Tas izmaksāja 1 400 000 eiro, un 750 000 eiro no tiem bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums. Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Imelda Vutnāne-Kojāne stāsta – tā kā sporta skola nodota ekspluatācijā pērnā gada septembrī, cenu pieaugums būvniecībā to neietekmēja.
"Ēka bija nodota ekspluatācijā 1985. gadā, un līdz tam tādi būtiski renovācijas darbi netika veikti. Šie papildu izdevumi vairāk veidojas tāpēc, ka projektēšanas gaitā kaut kas nebija pamanīts, bet materiālu izmaksas, būvniecības izmaksu sadārdzinājums projektā netika skarts. Projekta ietvaros objektā tika veikta ārsienu un jumta pārseguma siltināšana, daļēja grīdu siltināšana un cokola siltināšana, apkures sistēmas atjaunošana. Principā šī projekta ietvaros pilnīgi no jauna tika izbūvēta mehāniskā ventilācijas sistēma un tika uzstādītas saules baterijas un zemes siltumsūknis. Jau gadu šis objekts tiek ekspluatēts, un ieguvumi vislabāk atspoguļojas, protams, komunālo rēķinu maksājumos," stāsta Vutnāne-Kojāne.
Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skola ir gandrīz 2000 kvadrātmetru liela, un renovācija ļāvusi ietaupīt 10 000 eiro gadā. Savukārt daudzdzīvokļu namu renovācijā aktīva ir Liepāja. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens stāsta, ka pērn par 90,5 tūkstošiem eiro Liepājā renovēta 12 dzīvokļu ēka un to paspēja renovēt bez būvniecības sadārdzinājuma. Ēkas atjaunošana ļāva ievērojami samazināt apkures izmaksas, kas pērn strauji pieauga. Palielinājusies arī īpašuma vērtība.
"Ja kāds šodien šaubās, vai vajag vispār ar to nodarboties – savu māju siltināt, tad paskatāmies apkārt Skandināviju, Vāciju, Poliju – tur nevienas daudzdzīvokļu mājas nav, kura nebūtu tādā veidā sakārtota. Ja šobrīd tāds brīdis ir ar visaugstākām procentu likmēm, kas vēsturiski bijuši ļoti, ļoti sen atpakaļ, nu tad jāskatās, bet, no otras puses, jāsaprot tas, ka nākotnē jau lētāks arī diez vai kaut kas paliks. Tā kā mums tās lielās mājas Liepājā ir 600 un no tām 200 būs nosiltinātas, un tātad darbu vēl ir ļoti daudz, vēl 400 mājas, ļoti daudz," norāda Tīdens.
Konkursa "Energoefektivākā ēka Latvijā 2023" uzvarētāji tiks paziņoti 21. septembrī.
