Sūdzības par to, ka Latvijā ir augstākas medikamentu cenas nekā abās pārējās Baltijas valstīs, izskan jau gadiem ilgi. Taču līdz reālam cenu samazinājumam tā arī nav izdevies tikt un vēl šoruden Valsts kontrole norādīja uz lielo cenu starpību Baltijā.
Galīgo cenu veido ražotāja cenai pievienotais lieltirgotavu un aptieku uzcenojums un pievienotās vērtības nodoklis 12% apmērā. Tieši uzcenojums un PVN ir tas posms, kā dēļ Latvijā cenas veidojas visaugstākās.
Abās mūsu kaimiņvalstīs uzcenojumam ir ierobežota vairumtirdzniecības maksa jeb ir noteikti konkrēti griesti. Pie mums šie griesti veidojas procentuāli no ražotāja cenas.
Piemēram, medikamentam, kura cena ir 2000 eiro, Latvijas lieltirgotavām atļauts iekasēt 200 eiro uzcenojumu, kamēr Igaunijā drīkst iekasēt 6,39 eiro, bet Lietuvā – 14,48 eiro.
"Jo dārgākas zāles, jo lielāks piecenojums, jo lielāka ir gala cena klientam. Varētu noteikt, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā, ka, sasniedzot noteiktu ražotāju cenu, tālāk vairs netiek aprēķināts piecenojums procentuāli, bet ir maksimums. Tas ir vienalga, cik zāles maksā, 100 vai 200 eiro, piecenojums ir, pieņemsim, 6 eiro, nevis, kā tagad, tas ir 10% no cenas," sacīja Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece Ilona Lošaka.
Tieši fiksētus griestus ir apņēmies ieviest pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"). Zāļu cenu samazināšanu viņš pasludinājis par savu paveicamo darbu.
"Piemēram, Lietuvā un Igaunijā pie konkrētas medikamentu cenas ir konkrēta summa, tad Latvijā mums ir procentuāli. Līdz ar to, jo dārgāks medikaments, jo vairāk procenti nāk klāt peļņai. Lietuvā un Igaunijā ir citādāk, tur ir maksimāli griesti. Vienalga, vai maksā 100 vai 400 eiro, beigās ir konkrēta summa, ko var nopelnīt," skaidroja veselības ministrs.
Otrs veids, kā noņemt zāļu apmaksas slogu no pircēju pleciem, ir paplašināt kompensējamo medikamentu sarakstu. Arī šajā ziņā Latvija uz pārējo Baltijas valstu fona negatīvi izceļas – tas mums ir nabadzīgākais gan apjoma, gan inovativitātes ziņā
"Nākamā gada budžetā, kas piešķirts medicīnai, tas varētu būt viena daļa, kas varētu iet kompensējamiem medikamentiem, jo mēs zinām, ka tur vajag investēt un investēt. Investēt uz zālēm ir labāk, nekā vienkārši ielikt sistēmā un nemērķēti. Šeit ir mērķēti – mēs zinām, ja nākamajā gadā mēs liksim 50 miljonus eiro kompensējamiem medikamentu sarakstam, kompensēsim vairāk, tas tieši ietekmē iedzīvotāju," teica Abu Meri.
Šie priekšlikumi ir iekļauti VM ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību. Tas pašlaik ir saskaņošanā, un tajā ir minēti vēl citi ierosinājumi, kā mazināt zāļu cenas, piemēram, samazināt PVN no 12% uz 5% likmi, kā arī noteikt maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājumu gadā, proti, cilvēkam no savas kabatas nebūtu jāmaksā vairāk par 250 eiro gadā.
Pašlaik gan Abu Meri vairāk sliecas paplašināt kompensējamo medikamentu sarakstu un noteikt fiksētu griestu summu. Par pēdējo nozare gan ir piesardzīga.
"Lielākās bažas ir jautājums par to, kāda būs tā summa, tas apmērs, un vai tas apmērs vispār nosegs pašizmaksu. Būtu arī jācenšas iet Igaunijas ceļš, kad recepšu zāles vairāk vai mazāk tiek kompensētas. Līdz ar to iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā, tas ir efektīvs cenu samazināšanas mehānisms. Jo Nacionālais veselības dienests vērtē zāļu pamatojumu un, ja ražotājs grib iekļūt sarakstā, viņam ir pienākums samazināt cenu," klāstīja Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens.
Cik ļoti varētu samazināties cenas, VM vēl neaplēš, bet sola, ka skaidrāka vīzija varētu būt decembrī, taču reālu samazinājumu zāļu cenu zīmēs iedzīvotāji varētu ieraudzīt nākamā gada otrajā pusē.
