10 508 Latvijas pilsoņu kolektīvajā iesniegumā izteikta prasība "pārtraukt maksāt Krievijas militārajā budžetā". Šajā iniciatīvā rosināti pasākumi maksājumu uz Krieviju apjoma samazināšanai. Viens no tiem – ar augstu darījumu nodokli, ko ieskicēja kustības "Uzņēmēji mieram" pārstāvis advokāts Jānis Taukačs.
"Esošiem maksājumiem uz ārzonu uzņēmumiem piemērot pēc iespējas lielāku likmi, lai tā būtu aizliedzoša. Priekšlikums ir par 90%, bet var būt arī citādi deputātu nolemti procenti, lai atturētu uzņēmumus no maksājuma veikšanas Krievijas uzņēmumiem. Es redzu šo kā vienīgo mehānismu, ko mēs nacionālajā likumdošanā varam darīt. Protams, ka labāk būtu ierobežot preču kustību, taču tas nav Latvijas, bet visas Eiropas Savienības jautājums. Līdz ar to –
jā, mēs tiešām vēlamies aizliedzošu nodokli maksājumiem uz Krievijas uzņēmumiem," sacīja Taukačs.
Šādu pieeju sankciju sarakstos neiekļautu preču aprites ierobežošanai atbalsta arī plašākā Latvijas uzņēmējus pārstāvošā organizācija – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Atbilstoši Ekonomikas ministrijas sniegtajiem datiem pērn, salīdzinot ar vēl 2022. gada sākumu, divkārt mazinājies uzņēmumu skaits, kas eksportējuši uz Krieviju, savukārt preces no Krievijas pērn importēja ap 300 uzņēmumi un ap 230 – no Baltkrievijas.
Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības" pauda, ka uzsvars jāliek uz importa ierobežošanu no agresorvalstīm. Vienlaikus viņš arī argumentēja, ka, neesot vispārējam Eiropas Savienības lēmumam par preču plūsmas pārtraukšanu uz Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas sev pašai individuāli uzlikti ierobežojumi nāks par labu kaimiņvalstīm, piemēram, Lietuvai un Polijai.
"Vienīgais veids, kā beigt karu, ir sakaut Krieviju. Cita veida nav. Tas ir pirmais postulāts. Mums ir jākoncentrējas uz atbalsta sniegšanu tieši šajā jomā. Eksports un imports [uz Krieviju] – jautājums, vai mēs palielinām vai samazinām kasi. Tās ir divas ļoti dažādas lietas. Es atgādināšu, ka arī Ukraina piegādā preces Krievijai. Visi šie lēmumi iespaidos nākamā gada budžeta veidošanu. Samazinot apjomu, kompānijas atstās tirgu. Es vienkārši piesaucu, lai mēs būtu godīgi pret sabiedrību: tas, ko mēs lemjam, ietekmēs arī mūsu budžetu un ne uz pozitīvo pusi," sacīja Reirs.
Ņemot vērā iespējamo ietekmi uz Latvijas budžetu turpmākajos gados, apspriedes laikā Reirs vairākkārt vaicāja, kādu lēmumu komisija varētu virzīt. Beigās komisija uzdeva Finanšu ministrijai kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu, Ekonomikas ministriju un Ārlietu ministriju meklēt iespējamus risinājumus likumu izmaiņām. Pašlaik vēl izpaliekot konkrētībai, saruna komisijā par šo iniciatīvu vēl turpināsies.
