ĪSUMĀ:
- FM: Latvijā uzņēmējdarbības kreditēšana ir zema, jauna nauda faktiski nenāk klāt.
- Finanšu ministrija līdz februāra beigām gatavos plānu, kā situāciju labot.
- Saeimā sākta saruna par "Altum" pārveidi par banku, lai palīdzētu kreditēšanai.
- FM vērtē arī jaunas bankas izveidi ar privāto partneri vai "Altum" jaunas programmas.
- Diskusija par valsts attīstības bankas veidošanu turpināsies janvāra nogalē.
Deputāti apzinās tirgus un kreditēšanas problēmas un sarunu par valsts bankas izveidi turpinās aptuveni pēc mēneša.
"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" tika izveidota 2014. gadā, apvienojot Latvijas Garantiju aģentūru, Lauku attīstības fondu un Hipotēku banku, ko pārdēvēja par attīstības finanšu institūciju "Altum".
Par Hipotēku bankas pārveidošanu par attīstības institūciju, kas nodarbotos tikai ar valsts palīdzības programmām uzņēmējiem un lauksaimniekiem, pirms tam tika runāts jau gadiem.
Pēc trīs iestāžu apvienošanas pakāpeniski "Hipotēku banka" pārveidota, bankas komerciālā darbība pārtraukta un komercdaļa nodota privātajā sektorā, nodrošinot pāreju no bankas uz finanšu institūcijas statusu.
Latvijā uzņēmumu pašu kapitāls no 2016. līdz 2022. gadam pieaudzis no 20,2 līdz teju 32 miljardiem eiro. Aizņemtās saistības šo gadu laikā bijušas robežās no 13,7 līdz 14 miljardiem eiro.
Tajā pašā laikā Igaunijā uzņēmumu pašu kapitāls ir teju 50 miljardi eiro, bet aizņemtais kapitāls – nepilns 21 miljards eiro, bet Lietuvā uzņēmumu pašu kapitāls bija 51,6 miljardi eiro, bet aizņemtais kapitāls – 29,7 miljardi eiro.
Finanšu ministrija secina – Latvijā uzņēmējdarbībā jauna nauda faktiski nenāk klāt.
Ja Latvijas uzņēmumi kredītsaistības uzņemtos tādā līmenī kā vidēji Eiropas Savienībā, tie apgrozītu būtiski vairāk, klāstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības".
"Tas, ko es šobrīd varu pateikt, ka Latvijā trūkst apmēram 5 miljardu eiro, lai tirgus normāli funkcionētu.
Tas veido to atšķirību, kas ir Latvijai pret pārējiem Baltijas tirgiem. Mēģināsim dizainēt līdz februāra beigām plānu, ko ar šo darīt. "Altum" ir tikai viens elements, situācija jāskatās plašāk, kā varam nodrošināt normālu tirgus funkcionēšanu," stāstīja ministrs.
Tas arī ir viens no galvenajiem aspektiem Saeimā sāktajai sarunai par attīstības finanšu institūcijas "Altum" iespējamu pārveidi par valsts attīstības banku.
Finanšu ministrija piedāvā vairākus "Altum" turpmākās darbības variantus. Viens no tiem paredz "Altum" pārveidot par banku – kredītiestādi ar licenci. Iespējamas arī versijas par jaunas valsts īpašumā esošas kredītiestādes izveidi un bankas izveidi ar privātā ieguldītāja principu.
Valsts ekonomikas trūkumu mazināšanai piedāvāts arī vienkāršāks risinājums – "Altum" statusu nemainīt un papildināt ar jauniem finanšu rīkiem tirgus nepilnību novēršanai.
"Finansējuma pieejamība uzņēmējdarbībai ir kaut kas tāds, ko "Altum" var īstenot arī esošajā attīstības institūcijas modelī. Jo, ja liekam klāt vēl kādu komercdarbību, tas rada arī diezgan lielu administratīvo slogu," vērtēja Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere.
Abu Saeimas komisiju deputāti gan piekrita, ka šis variants, zinot problēmu, pielīdzināms kosmētiskajam remontam.
Vienlaikus netrūka daudz kritikas lielo komercbanku kreditēšanas politikai ārpus Rīgas un Pierīgas. Iespējām uzņēmumiem Latvijā aizņemties jābūt būtiski lielākām. Valsts attīstības banka šo kustību varētu veicināt, lielu daļu klientu pārvilinot no komercbankām, uzsvēra arī Saeimas opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers no partijas "Latvija pirmajā vietā".
"Es teikšu tā: kapu zvans zvana. Kad tu esi tik tālu izrāvies, ir labākas iespējas finansēt infrastruktūras projektus valstī. Tas, kas mums varētu palīdzēt, ir "Altum", bet es piekrītu finanšu ministram, ka "Altum" nevar atrisināt visu to starpību. Nepieciešams lemt, kādi likumi un normatīvie akti būtu jāmaina, lai bankas sāktu vairāk finansēt ekonomiku," sprieda Šlesers.
Latvijā strādājošo komercbanku pārstāvji šīsdienas sarunā gan nepiedalījās.
Diskusija par valsts attīstības bankas veidošanu turpināsies janvāra nogalē. Tad deputātu rīcībā būs ministriju apkopoti detalizētāki dati par tirgus nepilnībām dažādās nozarēs. Budžeta komisija grib zināt arī par piemēriem, kad komercbankas atteikušas finansējuma izsniegšanu kādiem projektiem, īpaši reģionos.
KONTEKSTS:
Ideja valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum" startēt banku jomā vairākkārt pieminēta saistībā ar nepietiekamo konkurenci kreditēšanas jomā. Ir labi priekšnoteikumi, lai tā rīkotos, iepriekš norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības".
Idejai "Altum" pārveidot par banku šķēršļus nesaskata lielākais akciju turētājs Finanšu ministrija un Latvijas Banka. Taču process iestādes pārveidei būtu ļoti precīzs un laikietilpīgs. Lai "Altum" pārveidotu par banku, nepieciešams biznesa plāns, kapitāla piesaistes plāns pirmajiem trīs gadiem, lai sagatavotu bankas licences pieteikumu Eiropas Centrālajai bankai.
"Altum" 40% akciju turētāji ir Finanšu ministrija (FM), 30% – Ekonomikas ministrija (EM) un 30% – Zemkopības ministrija (ZM).
