Lidostā pērn strādāja 20 aviokompāniju, kopumā apkalpots vairāk nekā 61 tūkstotis lidojumu.
Tiešo pasažieru skaita ziņā lidosta "Rīga" ir atgriezusies pie pirmspandēmijas laika rādītājiem, un šogad atsevišķos mēnešos pat apkalpots vairāk tiešo pasažieru nekā 2019. gadā. Savukārt salīdzinājumā ar 2022. gadu tiešo pasažieru skaits audzis par 23% un pārsniedza 5,2 miljonu atzīmi.
Piedāvātais plašais maršrutu tīkls no Rīgas ir veicinājis transfēra un tranzīta pasažieru skaita atjaunošanos. Tranzīta pasažieru plūsma ir stabilizējusies, un 22% pasažieru jeb vairāk nekā 1,4 miljoni Rīgu izmantojuši kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem. Salīdzinājumā ar 2022. gadu tas ir pieaugums par 40%.
"Kopumā varam uzskatīt, ka Eiropas aviācijas nozare ir atkopusies pēc Covid-19 pandēmijas. Joprojām to būtiski ietekmē Krievijas izraisītais karš Ukrainā un Izraēlas–Palestīnas konflikts:
zemāki atkopšanās rādītāji ir tiem aviācijas centriem, kas līdz šim bijuši nozīmīgi tranzīta punkti uz šiem virzieniem. No Rīgas lielākā pasažieru plūsma ir uz atpūtas galamērķiem, un pieprasītāki ir tuvas līdz vidējas distances lidojumi, tostarp biežāki kļuvuši īsi brīvdienu ceļojumi," situāciju raksturojusi lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, par 13% krities pieprasījums pēc gaisa kravu pārvadājumiem,
kas tieši saistīts ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, gaisa telpu slēgšanu un citām globālajām sankcijām, tomēr arī aviācijas kravu jomā ir redzama stabilizācija.
