Ideju ir daudz un vajadzības ir lielas gan no drošības, gan arī no zaļās un digitālās transformācijas viedokļa, un arī bijušā Itālijas premjerministra un bijušā Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Enriko Letas ziņojumā apkopots daudz darāmā, lai ES vienotais tirgus kļūtu dinamiskāks un ar lielāku atdevi, nodrošināt straujāku ekonomikas izaugsmi.
Protams, tie nav īstermiņa risinājumi un, pat ja tuvākajos gados izdosies veikt zināmus grozījumus dažādos likumos un būs politiskā griba, tomēr
parasti šādas reformas nes atdevi tikai pēc vairākiem gadiem, tāpēc īstermiņa risinājumu, visticamāk, neizdosies atrast.
Tomēr kopumā Enriko Letas ziņojums šobrīd tiek uztverts visnotaļ pozitīvi.
"Patiesībām mēs jau zinām, kas būtu jādara. Vienotais tirgus strādā preču jomā, bet nestrādā pakalpojumu jomā. Nav īsti labi, ja piemēram, kanādiešu arhitekts var sniegt savus pakalpojumus visā Eiropas Savienībā, jo mums ar Kanādu ir brīvās tirdzniecības līgums, bet igauņu arhitekts nevar piedāvāt savus pakalpojumus uz līdzvērtīgiem nosacījumiem. Mēs zinām, kādi šķēršļi mums būtu jāpārvar," sacīja Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
Tas ir viens no piemēriem. Leta runā arī par savienojumu attīstību gan telekomunikācijas, gan arī dzelzceļa jomā un te ļoti labi iederas tāds projekts kā "Rail Baltica", jo viņš runājis arī par ātrgaitas dzelzceļa attīstību starp Eiropas galvaspilsētām.
Eiropas līderi apsprieduši arī Kapitāla tirgu savienības izveidi.
Šobrīd Eiropā ir ļoti daudz iekrājumu. Pensiju fondos un cilvēku kontos un krājkontos sakrāti vairāki triljoni eiro. Šo naudu, pēc politiķu ieceres, varētu aktīvāk investēt Eiropas ekonomikas attīstībā, bet šķēršļi ir dažādi.
Izskanējis aicinājums risināt jautājumu par uzraudzību, un ir ES lielās valstis, kas vēlētos, lai uzraudzība notiktu centralizētāk, piemēram, Francijā. Vairākas valstis pret to gan iebilst, sakot, ka centralizēta uzraudzība pamatproblēmas atrisināt nepalīdzēs. Viens no šīs idejas kritiķiem ir arī Īrijas premjerministrs Saimons Heriss.
"Es domāju, ka pārraudzību ir iespējams uzticēt dalībvalstīm, kas to darīs nacionālā līmenī saskaņā ar Eiropas noteikumiem. Manuprāt, uzraudzības funkciju centralizācijas ideja dažos lielos tirgos neatbilst vairāku dalībvalstu interesēm, jo sevišķi mazo dalībvalstu interesēm," pauda Heriss.
Arī no Latvijas izskan zināmi iebildumi par to, ka pārraudzības centralizācija neatrisinās problēmas būtību un ka daudzi eiropieši vienkārši ļoti kūtri vēlas ieguldīt vērtspapīros un obligācijās, kā arī riskēt ar uzņēmumu akciju iegādi.
Trešdienas vakarā notika arī valstu līderu diskusijas par palīdzību Ukraina. Izskan solījumi paātrināt munīcijas un pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi.
Šobrīd tie gan vēl ir tikai solījumi. Vienlaikus kustība ir paātrinājusies, no Vācijas izskan iecere veidot pretgaisa aizsardzības sistēmu aliansi un mudināt vairākas valstis, kas vēl nav šādu palīdzību sniegušas Ukrainai, to paveikt un darīt aktīvāk.
Tā pagaidām ir Vācijas ideja, iespaidojoties no Čehijas modeļa. Prāga iepriekš uzņēmās iniciatīvu sagādāt Ukrainai trūkstošos artilērijas lādiņus laikā, kad kavējas Rietumu palīdzība.
Latvijas premjerministre Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) ir gandarīta par Vācijas kanclera Olafa Šolca iniciatīvu veidot pretgaisa aizsardzības sistēmu koalīciju, lai nodrošinātu Ukrainas vajadzības.
Pēc Eiropas Savienības valstu līdera samita Briselē, viņa intervijā Latvijas Radio atklāja, ka Vācijas kanclers viņai par šo ieceri ir minējis nesenās tikšanās laikā Berlīnē. Tādēļ valdības vadītāja ir gandarīta, ka Šolca solījumi tiek īstenoti.
"Viņi ir iedevuši aizsardzības sistēmas un viņi dos vēl vienu. Manuprāt, tas ir liels solis un viņš pats parāda līderību un darbību, un prasa arī no citām valstīm, kurām ir tādas, kā viņiem – "Patriot" vai līdzīgas gaisa aizsardzības sistēmas. Lai arī viņi saaktivizējas un tā vietā, lai domātu vai viņiem pašiem to nevajag, iedod to Ukrainai tagad. Tāpēc, ka, ja mēs neiedosim Ukrainai, tad beigās mums tiešām vajadzēs šīs gaisa aizsardzības sistēmas pašiem, jo mums būs jāaizsargājas no Krievijas," teica Siliņa.
