ĪSUMĀ:
- CSP trešdien publiskoja sarakstu ar uzņēmumiem, kas veic eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju.
- Ceturtdien saraksts atsaukts, jo tajā bija iekļauti dati arī par uzņēmumiem, kuri eksportēja vēl 2022. gada sākumā.
- EM un CSP atvainojas uzņēmējiem par radīto sajukumu.
- CSP: Publicētie dati nav konfidenciāli un neraksturo darbības apmēru.
- Informācija iegūta no Valsts ieņēmumu dienesta muitas deklarācijām.
Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš ceturtdien, 17. augustā, preses konferencē EM un CSP vārdā atvainojās par radīto sajukumu, norādot, ka
sākotnēji publicēti dati par uzņēmumiem, kas uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējuši 2022. gadā, arī laikā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā,
tātad – arī dati par 2022. gada janvāri un februāra sākumu.
"Kopš pilna apjoma kara sākuma pērnā gada februārī ir arī virkne uzņēmumu, kas izgājuši no Krievijas tirgus un mēģina to izdarīt," sacīja Lapiņš, norādot, ka šiem uzņēmumiem pienākas sabiedrības pateicība, nevis nopēlums. Lapiņš norādīja, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šīs kaimiņvalsts tirgu pametuši vairāki simti Latvijas uzņēmumu.
Šobrīd CSP publicētais uzņēmumu saraksts ir labots un tajā atspoguļoti aktuālie dati par 2023. gadu.
Tikmēr CSP priekšniece Aija Žīgure uzsvēra, ka CSP publicētie dati par uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju,
nav konfidenciāli un neraksturo darbības apmēru. Žīgure pauda, ka tā drīzāk ir informācija, saraksts ar uzņēmējiem, nevis dati.
Uzņēmumu nosaukumi sarakstā ir izvietoti alfabētiskā secībā, un tie sarakstā iekļauti neatkarīgi no darījuma lieluma.
Šī informācija iegūta no Valsts ieņēmumu dienesta, jo, lai eksportētu uz Krieviju un Baltkrieviju, uzņēmumam ir jāaizpilda muitas deklarācija.
Paziņojumā sociālajos tīklos ministre Indriksone iepriekš informēja, ka uzdevusi uzņēmēju sarakstu publicēt CSP tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.
Indriksone iepriekš skaidroja, ka, izvērtējot Statistikas likuma normas, secināts, ka CSP var publiskot uzņēmumu nosaukumus, kas veic eksportu uz konkrēto valsti pēc būtības, neidentificējot eksporta apmēru, summas un citu detalizētāku informāciju.
Tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" augusta sākumā sākta parakstu vākšana par uz Krieviju eksportējošu Latvijas uzņēmumu saraksta publiskošanu. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Zigmārs Dzenis. Viņš norāda, ka, neraugoties uz Krievijas sākto karu, sadarbību ar Krieviju aizvien turpina vairāki simti Latvijas uzņēmumu, kas nav pakļauti sankcijām.
Idejas autoru neapmierina tas, ka netiek publiskots saraksts ar tādiem uzņēmumiem, kas joprojām strādā Krievijas tirgū.
LTV vēstīja, ka, neraugoties uz Krievijas sākto karu, sadarbību ar Krieviju vēl turpina vairāki simti Latvijas uzņēmumu, kas nav pakļauti sankcijām. Motivācija turpināt sadarbību ir dažāda – sākot no humāniem apsvērumiem līdz gluži racionālam aprēķinam.
No Latvijas uz Krieviju vēl 2019. gadā eksportēja 1095 uzņēmumi, 2023. gada pirmajos piecos mēnešos vairs tikai 307, kas ir vairāk nekā trīskārtīgs samazinājums. Šogad maijā no Latvijas uz Krieviju visvairāk eksportēts:
- alkohols, pārtika;
- ķīmija, medikamenti;
- mašīnas, mehānismi, elektroiekārtas;
- tekstilizstrādājumi.
Ekonomikas ministrija (EM), atrunājoties ar komercinformācijas noslēpumu, ar uzņēmumu sarakstu iepriekš atteicās publiski iepazīstināt.
