Sintija Ambote: Cik liela ir mūsu militārās ražošanas nozare šobrīd? Cik uzņēmumu ar to nodarbojas?
Elīna Egle: Aktīvi uzņēmumi, kas koncentrējas uz piegādēm gan nacionālā līmenī, gan iesaistās Eiropas līmeņa iniciatīvās, kā arī veiksmīgi startē NATO līmeņa tenderos, – šobrīd federācijā ir 110 tādu uzņēmumu. Tāpat ļoti aktīvas ir Latvijas vadošās universitātes. Kopumā runājam par tiešā veidā nodarbinātiem vairāk nekā 8000 cilvēkiem, bet apgrozījumā tuvojamies pie viena miljarda.
Ko ražojam Latvijā? Vai tie pamatā ir droni un kādas mikroshēmas, vai ražojam arī munīciju un citu bruņojumu?
Tradicionāli Latvijā tiek ražota mazā munīcija. Mums ir četras rūpnīcas, kas aktīvi strādā munīcijas ražošanā. Tā ir arī sporta munīcija un mednieku munīcija. Vairāk runājam par tādu duālā pielietojuma segmentu, un tad jau redzēsim, vai Eiropa arī atbalstīs Latvijā šīs lielās munīcijas ražošanu. Tāpat ir ļoti daudz uzņēmumu, kas ražo komponentes dažādām sistēmām, bez kurām nevienas armijas modernizācija nebūtu iespējama. Ikdienā arī sadarbojamies ar federācijas lielajiem asociētajiem biedriem, kas jau sniedz atbalstu mūsu aizsardzības spēju attīstībā, veidojam konsorcijus. Te mēs varam minēt sadarbību ar "Eurospike", "Rafael" u.c. Tāpat ir arī citās spēju jomās, kas saistītas ar jūras kuģu modernizāciju, ar komunikāciju sistēmām. Līdz ar to mēs sazemējam šos ārvalstu milžus ar praktiskajām Latvijas vajadzībām un esam priekš viņiem kā rokas un kājas šeit uz zemes.
Kādi ir galvenie industrijas izaicinājumi – darbarokas, investīcijas vai infrastruktūra?
Latvijas uzņēmēju šī brīža augšanas grūtības ir līdzīgas tām, ar kurām saskaras arī citi Eiropas Savienības valstu uzņēmumi. Tāpēc darbs, kas šobrīd notiek Eiropas līmenī, ir cieši saistīts ar šiem izaicinājumiem. Te uzreiz ir jāatzīmē, ka pagājušā gada nogalē Eiropas Komisijas Aizsardzības industrijas un kosmosa ģenerāldirektorāts uzsāka darbu pie Eiropas aizsardzības industrijas stratēģijas, kuras izstrādē visas asociācijas no dalībvalstīm esam iesaistītas. Šī stratēģija nosedz ļoti plašu jautājumu loku un bez jūsu nosauktā papildus klāt vēl nāk jautājumi, kas ir saistīti ar piegāžu ķēžu drošību, izejmateriālu pieejamību un savlaicīgu ilgtermiņa līgumu parakstīšanu. Nevaram sākt investēt un runāt ar finanšu institūcijām, kamēr nav šīs ilgtermiņa stratēģijas. Un šīs stratēģijas kontekstā ir ļoti svarīgi, ka arī Latvijā ejam straujiem tempiem uz priekšu, strādājam pie praktiskiem soļiem, kā nākotnē veidot stratēģiskās partnerības un drošas piegādes ķēdes. Šobrīd arī ļoti gaidām Saeimā jau uz otro lasījumu Aizsardzības industrijas likumu, kas tad arīdzan šos spēles noteikumus industrijas sadarbībā ar publisko sektoru veidos.
Jūsu vērtējumā aizsardzība, tostarp arī bruņojums, Eiropas Savienībā ir prioritāte arī ar praktiskiem soļiem?
2014. gadā 22 Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis aizsardzībā investēja 230 miljardus eiro, pērn šīs investīcijas aizsardzībā bija jau 380 miljardi. Plus Eiropas līmenī ir nākušas klāt virkne iniciatīvu. Visredzamākais un taustāmākais pēdējo trīs gadu laikā ir bijis Eiropas Aizsardzības fonds, kurš pērn ir saņēmis rekordlielu pieteikumu skaitu. Šie projekti šobrīd tiek vērtēti, un pavasarī uzzināsim jaunos konsorcijus un to līderus. Vairāk nekā 230 projektu pieteikti uz Eiropas Aizsardzības fonda atbalstu, un šeit nosegti visdažādākie spēju veidi.
Finansējums, kas jau trešo gadu ir pieejams universitātēm un uzņēmumiem, ir viens miljards. Līdzīgas iniciatīvas šobrīd uzsāk arī NATO, bet ES jau divus gadus ir priekšā ar šīm iniciatīvām.
Mēs arī konkurējam par šiem projektiem?
Mēs ļoti labi konkurējam, un Latvijai ir arī viens izcils projekts, kurā esam līderi. Tas ir mūsu uzņēmums "Exonicus", kas strādā ar traumu simulatoriem un ap kuru šobrīd apvienojas arvien vairāk nozaru līderu. Pagājušajā nedēļā Ādažu bāzē arī notika šī pirmā projekta demonstrācija, sabrauca spāņu, vācu un somu partneri. Skatoties uz iepriekšējiem gadiem, tad pirmajā gadā bijām iesaistīti 11 konsorcijos, kur uzņēmumi un universitātes iesaistījās citu vadītos projektos, kas arī ir ļoti svarīgi, jo ne visur mēs varam būt objektīvi līderi un ne visur tas ir arī vajadzīgs. Pēdējos gados ir arī bijuši pa pieciem konsorcijiem, kuros mēs esam iesaistīti. Partnerības ir gana apjomīgas.
Uzņēmējiem un zinātniekiem gribētu pateikt, ka
dalība šajos konsorcijos ir stratēģiski svarīga, jo tas ir veids, kā Eiropa konsolidēs gan pētniecību, gan industriju, jo šādi – tik fragmentēti, kādi esam šobrīd, – mēs diez vai būsim jaudīgi karotāji. Mums vajag sakoncentrēt resursus un spēkus.
