2. ceturksnī 10,5% darbinieku strādāja attālināti
2023. gada 2. ceturksnī 10,5% (80 700) darbinieku strādāja attālināti. Tas ir par 2900 jeb 0,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (83 600 jeb 11%), bet par 2300 jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (78 400 jeb 10,2%).
No attālināti strādājošajiem 59,8% bija sievietes un 40,2% vīrieši.
Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36,1%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, attiecīgi 35,9% vīriešu un 36,3% sieviešu.
32,9% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, 18,8% – vecuma grupā 45–54 gadi, bet vismazāk (12,1%) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,4%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (4,9%) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Darbu attālināti veica 54,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 44% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 20,3% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku, nedaudz mazāk (17,8%) valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo.
Viszemākais (4%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos.
Attālināti strādāja 26,1% vecāko speciālistu, 24% vadītāju, 15,4% speciālistu un 12,5% biroja darbinieku.
2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 64,4% iedzīvotāju
Šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887 600 jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem,
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2. ceturksnī bija 5 000.
Gada laikā nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem palielinājās par 0,4 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 2400.
2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,6 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,3% un 61,7%).
Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2023. gada 1. ceturksnī ES – 60,9%), šī gada 2. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,2%, savukārt Lietuvā – 66,1%.
Samazinājies jauniešu nodarbinātības līmenis
2023. gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30%, kas ir par 1,6 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn.
Nodarbināti bija 54 900 jauniešu (2022. gada 2. ceturksnī – 56 000).
Pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja 37,4 stundas
2023. gada 2. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,4 stundas, kas ir par 0,9 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,8 stundām mazāk nekā pirms gada.
Katrs četrpadsmitais (65 000 jeb 7,3%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 3000 jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 7900 jeb 1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Palielinājies blakusdarbā nodarbināto īpatsvars
2023. gada 2. ceturksnī 47 100 (5,3%) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 10 900 jeb 30,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 6500 jeb 16% vairāk nekā 2023. gada 1. ceturksnī.
Sievietes (27,4 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (19,7 tūkstoši) strādāja blakusdarbā.
