Finanšu ministrs asi kritizē kavēšanos ar ES fondu apgūšanu: Bilde ir slikta

Latvija pašreizējā plānošanas periodā varētu nepaspēt apgūt 200 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) fondiem, un arī nākamā ES fondu plānošanas perioda projektu sagatavošana ministrijās buksē, un situācija nav iepriecinoša. To otrdien, 14. novembrī, valdības sēdē atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), iepazīstinot ar informatīvo ziņojumu par ES fondu, Atveseļošanas fonda (AF) un citu ārvalstu finanšu instrumentu ieviešanu.

"Bilde ir slikta"

Ašeradens valdībā informēja, ka pašlaik 2014.–2020. gada plānošanas perioda noslēgumā īpaši uzraugāmi 214 riska projekti, kuros vēl nav izmaksāts 629,1 miljons eiro, un augstākie riski ir veselības un transporta jomā.

Ministrs uzsvēra, ka pašreizējā situācijā, kad ekonomika neattīstās pietiekami strauji, nav atbildīgi neapgūt fondus un to apgūšana ir strauji jāsāk nākamgad, lai ekonomika ieskrietos.

Pēc Ašeradena teiktā, sliktākā situācija ir Satiksmes ministrijas saimniecībā, kur nav pabeigti "Latvijas dzelzceļa" projekti par 83 miljoniem eiro, "Pasažieru vilciena" ritošā sastāva projekti par 75 miljoniem eiro, tramvaju projekti par 52 miljoniem eiro un citi.

Tāpat "riska" projekti ir veselības nozares infrastruktūrā par 26,7 miljoniem eiro, energoefektivitātes projekti par 82 miljoniem eiro.

"Bilde ir slikta, maigi sakot," rezumēja ministrs.

Klikšķināt, lai palielinātu: 

"Visu šo gadu esmu organizējis vairākas darba sanāksmes, kurās kopā ar nozīmīgāko ES fondu piešķīrumu atbildīgajiem ministriem pārrunājam progresu un pieņemam nepieciešamos lēmumus finanšu plūsmas izpildes uzlabošanai, taču vēl joprojām konstatējam nobīdes no plānotā. Šāda situācija nedrīkst veidoties, jo ES fondu finansējums cieši saistīts ar kopējo budžeta ietvaru," paziņojumā medijiem uzsvēra Ašeradens.

Līdz 2023. gada 31. augustam īstenošanā ir 2468 ES fondu projekti par gandrīz visu Latvijai pieejamo ES fondu līdzfinansējuma summu – 4,6 miljardiem eiro. Tajā skaitā pabeigti ir vairāk nekā puse projektu par 1,8 miljardiem eiro. Projektiem kopumā ir izmaksāti 3,9 miljardi eiro, kas ir 84,3% no kopējā ES piešķīruma Latvijai.

Savukārt valsts budžetā no Eiropas Komisijas (EK) saņemti gandrīz 3,4 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā puse no plānošanas periodā pieejamā finansējuma, informēja Finanšu ministrija.

2023. gads ir noslēdzošais, kad projektu īstenotājiem jāveic pēdējie maksājumi projektos, lai varētu pretendēt uz paredzēto ES fondu līdzfinansējumu.

Klikšķināt, lai palielinātu: 

Steidzina gatavot projektus nākamajam periodam

Ašeradens arī kritizēja gauso projektu sagatavošanu nākamajam ES fondu plānošanas periodam 2021.–2027. gadam, norādot, ka ir ministrijas, kuras nav sagatavojušas plānu fondu apgūšanai vai sagatavojušas tikai daļu no tiem.

Klikšķināt, lai palielinātu: 

Piemēram, Satiksmes ministrija nav sagatavojusi jaunus fondu projektus par 854 miljoniem eiro, "kuri jau bija jādarbina", arī Izglītības ministrija no plānotajiem 360 miljonu eiro projektiem sagatavojusi projektus tikai par 14,11 miljoniem.  

"Ja mēs sakām, ka mums nav naudas, tad re, kur viņa ir!" norādīja ministrs.

Ašeradens valdību informēja, ka līdz novembra beigām plānotas ministriju valsts sekretāru sarunas, ja "nebūs skaidra progresa, mēģināšu runāt ar atsevišķiem ministriem", jo "šāda situācija nevar turpināties, tas var beigties ar to, ka mēs varam neapgūt fondu naudu, un nebaidieties – Eiropas Komisijai ir, kur likt naudu".

Viņš informēja ministrus, ka 2021.–2027. gada plānošanas periodam ES fondu investīciju normatīva regulējuma izstrāde 42% gadījumu neiekļaujas valdības noteiktajos termiņos.

Ministrs arī sacīja, ka ir jārunā par ministriju kapacitāti tikt ar projektiem galā, jo nevar būt atrunas "nesanāca laika".

Ir jāuzsāk virzība noteikumiem kopumā par 1,16 miljardiem eiro, galvenokārt atbalstam uzņēmējdarbībai, izglītības un zinātnes jomā, veselības, labklājības, transporta un citās jomās, lai iekļautos plānotajos termiņos.

Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") mudināja ministrus, ja viņi redz, kādi šķēršļi kavē fondu apgūšanu, ziņot par to Finanšu ministrijai, jo ir jāsaprot galvenie kavējumu iemesli un tie jānovērš.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka izglītības nozarē daudzus plānus nācās pārstrādāt, lai tie atbilstu pašreizējai vīzijai par kvalitatīvu izglītību, lai projekti būtu balstīti uz šodienas datiem un vajadzībām, "ja gribam ieguvumu, nevis vienkārši iztērēt naudu". Tas rada saspringumu, bet viņa uzsvēra, ka ministrija noteikti savu darbu izdarīs. 

Tikmēr labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka ir jāpārskata birokrātiskais process, jo "visa saskaņošana aizņem milzīgu laiku", kas arī kavē projektu pieņemšanu, "jāizdomā, kā var virzīties ātrāk un nekavēt fondu apgūšanu birokrātijas dēļ".

Savukārt, gatavojot regulējumu ES fondu apgūšanai 2021.–2027. gadā, šogad pirmajā pusgadā iestādēm bija jāiesniedz valdībā apstiprināšanai 25 investīciju normatīvais regulējums par kopējo finansējumu 664,7 miljoniem eiro. Kopā no plānošanas perioda sākuma ir apstiprināti 37 valdības noteikumi par 637,92 miljoniem eiro publiskā finansējuma.

Līdz 2023. gada 14. septembrim izsludinātas vai noslēgušās 14 ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda projektu atlases par 179 miljoniem eiro.

Nākamā plānošanas perioda ES fondus varēs izmantot līdz 2029. gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti