Nodarbinot 1700 darbinieku, Daugavpils reģionālā slimnīca ir lielākais darba devējs mediķiem Latvijā ārpus Rīgas. Iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs, pats ekonomists pēc izglītības, stāsta, ka aptuveni 70% budžeta izdevumi paredzēti algu fondam.
Taču proporciju visdrīzāk nāksies samazināt, jo slimnīcai trūkst naudas pārējo izdevumu segšanai. Un, lai gan ārsti, iestādes vadītāja ieskatā – neapšaubāmi pelnīti – algu pieaugumu panākuši, slimnīcu nabadzību jutīs arī viņi.
"Akorda algas, procenti, pakalpojumu klāsts tiks samazināts, kas attiecīgi ietekmēs arī viņu ieņēmumus. Jo mazākas kvotas, jo mazāka alga, sniedzot ambulatoros vai plānveida pakalpojumus. Līdz ar to tas ir īstermiņa risinājums, kas ilgtermiņā dos pavisam citu rezultātu," brīdina Grigorijs Semjonovs.
Lai gan krīze briest uz gada otro pusi, sāpīgi lēmumi Daugavpilī jau pieņemti. Atlaisti 19 darbinieki, tiesa, ne mediķi, bet, piemēram, apsargi pensijas vecumā.
Arodbiedrībā, gandarīti par panākto vienošanos, apzinās, ka visas problēmas nav atrisināts, taču vērtē, ka panāktais algu pieaugums palīdzēs gaidāmo krīzi mīkstināt.
"Ja nozare zaudēs kvalificētus un motivētus darbiniekus, ja viņi aizbrauks, tad tanī brīdī, kad parlaments pēkšņi izdomās – nu piešķirsim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem –, viņus atpakaļ tā uz klikšķi nevarēs atgūt," norādīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Un salīdzinoši lielākas algas ir ārstiem ne tikai Rietumeiropā, bet tepat Baltijā, atzīmē Latvijas Jauno ārstu asociācijā.
"Igaunija šogad palielina šo atalgojumu par 10%, un Lietuva par 19%, tā ka uz šī fona – arī ar tiem 6% mēs krietni atpaliekam," atzina Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Sandra Lediņa.
Taču panāktais algas pieaugums nozares pārstāvjiem nav pārsteigums, lai gan sākotnēji valdība mediķu algām piedāvāja atvēlēt 27,5 miljonus eiro un tikai otrajā pusgadā.
"Likt gaidīt mediķiem atalgojuma palielinājumu līdz jūnijam nav ne godīgi, ne produktīvi, līdz ar to mēs vienojāmies, ka jāatrod finansējums," sacīja Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins.
Un to arī izdevies atrast, pārdalot iekšējos ministrijas resursus. Tikmēr slimnīcu prasīto papildu finansējumu ministrijā varētu meklēt gada otrajā pusē.
KONTEKSTS:
Mediķi jau ilgāku laiku prasījuši algu pieaugumu. LVSADA pērn 23. augustā Veselības ministrijā (VM) iesniedza divas streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Šāds solis sperts, jo arodbiedrībā uzskatīja, ka nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tādēļ tā prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, katru gadu par 5% līdz 2024. gadam.
Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām katru gadu par 10% līdz 2024. gadam.
LVSADA norādīja, ka, lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni eiro. Arodbiedrība sarunās ar VM panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām. Tomēr valdība nākamā gada budžetā lēma ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt 35 miljonus eiro.
Tādēļ arodbiedrība pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju 2022. gada vasarā.
