Tā kā Eiropā notiek pakāpeniska pāreja no automašīnām ar benzīna un dīzeļdzinējiem uz elektroautomobiļiem, rodas nepieciešamība veidot to uzlādes stacijas. Pašlaik to daudzviet trūkst. Tādēļ EP šonedēļ atbalstīja jaunu likumu, kas paredz, ka jau 2026. gadā uz visām lielajām šosejām ik pēc 60 km ir jābūt izvietotām elektrouzlādes stacijām.
Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē publiskotā karte liecina, ka Latvijā uzlādes staciju tīkls jāveido uz "Via Baltica" un Rīgas - Ventspils šosejas.
Par likumprojekta virzību atbildīgais sociāldemokrāts no Bulgārijas Petars Vitanovs sacīja, ka tas padarīs elektriskās automašīnas krietni izplatītākas.
"Kāpēc tas ir būtiski? Ja mēs vēlamies samazināt izmešus, tad mums jāveicina dažādu elektrisko transportlīdzekļu, kuģu un lidmašīnu izmantošana. Tas iet roku rokā ar nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. Turklāt šo infrastruktūru vajag ģeogrāfiski un sistemātiski izvietot, lai nodrošinātu, ka nerodas ekonomiskie tuksneši, un tādā gadījumā elektromobiļi vairs nebūs luksusa prece, bet gan ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Infrastruktūras izveide ļaus tiem ienākt tirgū, kas veicinās pieejamību," teica Vitanovs.
Savukārt kravas automobiļiem un autobusiem uzlādes stacijas ir plānots nodrošināt ik pēc 120 km.
Pret šo ieceri ir konservatīvo grupas deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība). Viņš uzskata, ka tik īsā termiņā Latvijā šīs prasības īstenot būs grūti.
Turklāt būšot nepieciešamas pamatīgas investīcijas elektrotīklu jaudas palielināšanā, par kuriem maksās visi nodokļu maksātāji.
"Tas viss rāda, ka tur biznesa intereses nav. Tātad, ja nav biznesa intereses, bet ir normatīvi, kas jāizpilda, tad par to maksā ar publisko naudu. No Eiropas naudas tur nekas īpaši nav paredzēts. Tas nozīmē, ka no valsts un pašvaldību budžeta naudas būs jāiegulda, lai izpildītu šīs prasības. Vienkārši mēs atrausim naudu no citām vajadzībām. Tas arī ir tas, pret ko es ļoti iebildu," skaidroja EP deputāts no Latvijas.
Zīle sacīja, ka aiz šīs prasības lielā mērā stāv vācu patērētāju vēlme nokļūt ar elektroautomobili no Vācijas līdz Grieķijai, kas pašlaik ir sarežģīti.
Turpretī deputāts Vitanovs cer, ka vienotās prasības dos grūdienu modernās infrastruktūras attīstībai arī Centrālajā un Austrumeiropā.
"Esmu ļoti priecīgs, jo nāku no valsts, kur šāda infrastruktūra pašlaik ir tālu no uzstādītā mērķa. Tādēļ šis likums ļaus mums nospraust kopīgus mērķus un termiņus, lai mēs atkal nekļūtu par otrā ātruma Eiropu," pauda EP deputāts no Bulgārijas.
Sākotnēji elektrouzlādes staciju jauda būs mazāka, bet ar laiku ir paredzēts to palielināt.
Būs jāizveido arī ūdeņraža uzpildes stacijas. Tās uz galvenajiem ceļiem līdz 2031. gadam būs jāierīko ik pēc 200 km. Arī par to Zīle ir skeptisks.
"Bet mēs vispār nezinām, kas būs ar Krievijas un Baltkrievijas virzienu attiecībā uz kravas transportu. Pat tad, ja tas kaut kad pēc kara atsāksies, tad es neticu, ka Krievijas un Baltkrievijas automašīnu šoferi, kuri arī braukās, ka viņi visi izvēlēsies ūdeņraža vai elektriskās automašīnas. Tātad faktiski mēs neuzlabosim savu klimata iespēju, tajā pašā laikā prasot papildu izdevumus smago automašīnu pārvadātāju kompānijām no Eiropas, tajā skaitā arī no Latvijas," norādīja Zīle.
Jaunie noteikumi paredz atvieglot maksāšanu par elektoautomobiļu uzlādi. To varēs darīt ar bankas karti vai viedierīci, un pakalpojuma sniedzēji nedrīkstēs pieprasīt iegādāties abonementus.
