Preču zīme – kvalitātes zīme
Šajā preču zīmes pasniegšanas reizē to saņēma mājražotāji, kuru gatavotā produkcija, – sākot no rudzu maizes, tautiskajiem brunčiem, keramikai līdz netradicionāliem virtuļiem, saldējumam un pat izsmalcinātai šokolādei –, ir novērtēta kā kvalitatīva. Pašvaldības uzņēmējdarbības speciāliste Guna Ķibere norādīja – kvalitāte arī ir galvenais kritērijs.
Vispirms uzņēmējs, mājražotājs, amatnieks iesniedz iesniegumu, tad pašvaldība to izvērtē. "Būtībā šī preču zīme ir vienādības zīme ar kvalitāti. Kopā tagad ir 41, un ar katru brīdi šī saime kļūst lielāka," sacīja Ķibere un uzsvēra: "Tas ir ļoti nozīmīgi gan pašvaldībai, gan šiem uzņēmējiem, jo viņi savstarpēji sapazīstas, savstarpēji kārto lietas, lai virzītu kopā savus produktus tirgū. Tas ir ieguvums visiem."
No pavāra par pipariņu audzētāju
Katram uzņēmējam, mājražotājam ir arī savs stāsts, kā sākusies viņa uzņēmējdarbība.
"Es varētu teikt paldies kovidam! Es strādāju par pavāru. Kad sākās kovids, arī pavārus nevienam nevajadzēja – viss bija ciet. Sēdēju mājās, kasīju pieri un domāju, ko darīt, izdomāju – iestādīšu kādus pipariņus, paaudzēšu," par savu izvēli stāsta Jurģis Pēteris Maniks, kura darbības lauciņš ir aso piparu audzēšana un pārstrāde.
"Tā visa bija lēkšana avantūrā, bez priekšzināšanām; izauga pirmie pipari, draugiem padāvāju mērces un sapratu, ka jāturpina," viņš atceras.
Cep neparastus virtuļus
Kovidlaiks atrast savu nišu mudinājis arī Santu Āri, kura izveidojusi savu zīmolu "Mūsdienu virtulis".
"Biju viesmīle, un diemžēl tajā laikā paliku bez darba. Bija jāmeklē sava aizraušanās, nācās iziet no komforta zonas, un radās šī ideja par virtulīšiem," stāstīja Santa.
Tie nebūt nelīdzinās līdz šim ierastajiem. "Tie ir maziņi virtulīši, kas ir personalizēti, ir minjoni, zaķi, kaķi, lāči, viss, kas ir tāds jautrs un smaidīgs, pozitīvs. Tie ir cepti cepeškrāsnī. Jā, šie nav, kas ir cepti eļļā, bet daudzreiz veselīgāki.
Ejot ārā no savas komforta zonas, tev atver ceļus citas jomas," uzsvēra Santa.
Darina bērnu apģērbus
Savukārt Aivu Jurciņu pievērsties uzņēmējdarbībai rosinājis bērniņa gaidīšanas laiks, un tagad vaļasprieks – rokdarbi – kļuvis par viņas uzņēmējdarbību.
"Kā lielākā daļa mammu, dzīvojot mājās ar bērniem, meklēju savu izklaidi. Man ļoti patika rokdarbi. Tagad es radu bērnu apģērbus, šuju, adu, izšuju. Izmācījusies par šuvēju es neesmu, visu esmu iemācījusies pašmācības ceļā," viņa stāsta.
Aiva ir pārliecināta, ka galvenais ir nenobīties: "Darīt to, kas pašam patīk, un iet tikai uz priekšu. Es taču arī nenobijos, darīju, sāku ar mazumiņu, redzēju, ka tas patika, pieprasījums bija. Un tik augu un augu, paplašināju sortimentu arvien vairāk un vairāk."
Sāka ar pāris tirdziņiem, tagad – jau veikals
To, ka reizēm pati dzīve piespēlē situācijas, lai sāktu domāt par savu uzņēmējdarbību, apliecinājusi arī Riharda Saņkova pieredze.
"Šīs dienas saņemtā apliecība ir par saldējuma produkciju, kuru mēs sākām gatavot pirms trijiem gadiem. Joka pēc sievai un meitiņai gatavoju. Pabraukājot pa pāris tirdziņiem, sapratu, ka mans saldējums garšo daudziem, it īpaši vasaras sezonā, kad gatavojām vegānos saldējumus – tie arī pārsteidzoši daudziem garšo, kas nav vegāni," stāstīja Rihards.
Uzņēmējdarbību Rihards uzsācis pēc ārzemēs pavadītā laika, atgriezies Latvijā.
"Ārpus Latvijas pabiju deviņus gadus un, atbraucis uz mājām, sapratu, ka nevienam citam strādāt vairs nevēlos, jo patiesi mājās var justies tad, kad pats sev esi saimnieks,"
pārliecību pauda uzņēmējs.
Visi šie uzņēmēju stāsti, arī Riharda, apliecina, ka pamatā ir ideja, kurai jātic, un uzņēmība.
"Sākums ir visgrūtākais, iziet visiem papīriem cauri, pārliecināt cilvēkus. Ir jābūt lielam entuziastam par savu produktu, tad tālāk viss jau aiziet savu ceļu. Mēs, braucot uz Latviju, saņēmām komentārus, – ko šeit darāt, te nekas neizdosies! Bet jau pēc pirmā pusgada, kad uzsākām darboties, mēs attīstījāmies, teiksim tā, – pusotra gada laikā no saldētavas un saldējuma mašīnas, un telts, mēs esam izauguši līdz veikalam un kafejnīcai. Baukājam pa pasākumiem gan Latvijā, gan Igaunijā," turpināja Rihards.
Tiesa, jāstrādā 24 stundas 7 dienas nedēļā – tad agrāk vai vēlāk sasniegsi to, ko vēlies.
Plāno atvērt vietējo ražojumu veikalu
Bet kāds ieguvums uzņēmējiem būs no šīs preču zīmes? Uzņēmējdarbības speciāliste Guna Ķibere skaidroja, ka preču zīmi ražotāji var lietot uz preces vai iepakojuma, izvietot interneta vietnē, tirdzniecības vietā, līdz ar to ļaujot pircējam iepazīt tieši vietējos ražojumus. Arī no pašvaldības puses būs vēl citas aktivitātes, kas tos palīdzēs popularizēt.
Piemēram, 10. un 11.maijā būs Tirgotāju dienas Valmierā, un speciālās teltīs tirgosies tikai tie, kuriem ir preču zīme "Radīts Valmieras novadā".
Lai popularizētu Valmieras novadā gatavoto produkciju, pilsētas centrā plānots atvērt veikaliņu, kurā viss, kas radīts Valmieras novadā, būtu vienuviet.
