Ozola uzsvēra, ka SPRK elektroenerģijas sadales tarifus vērtēja ļoti rūpīgi: "Tās izmaksas, kas ir attiecinātas uz tarifu, ir pamatotas."
Decembrī, vērtējot tarifu atkārtoti, regulators raudzīsies uz mainīgajām izmaksām. Ja tās izrādīsies zemākas, tad tas varētu būt pamats tarifa samazinājuma.
"Riska faktors ir tas, ka kopējais elektroenerģijas patēriņš valstī samazinās. Tas nozīmē, ka katra tīklos novadītā kilovatstunda maksā dārgāk," atzina Ozola.
SPRK vērtē to, vai tarifā iekļautas izmaksas ir ekonomiski pamatotas, bet regulatoram nav tiesību veikt kādu sociālo funkciju. Ja kādai sabiedrības grupai tomēr nepieciešams atbalsts saistībā ar tarifu pieaugumu, tas būtu jārisina citādāk: jānosaka likumā tas, ka uzņēmējiem ir jāsubsidē izmaksas, vai arī valdībai jāsniedz atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām, skaidroja Ozola.
KONTEKSTS:
"Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" (ST) pērn izstrādāja tarifu projektus. Atbilstoši plānotajiem kopējiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārvades tarifu projektā bija plānots palielināt 2,1 reizi, savukārt ST plānoja palielināt elektroenerģijas sadales tarifu vidēji par 75%.
Valdība un Saeima uzdeva uzņēmumiem tarifus pārstrādāt. Ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā tika noteikts, ka uzņēmumi šogad izstrādātajos tarifu projektos nedrīkstēs iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus.
Taču 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifos, kas augustā saņemtajos rēķinos par jūliju pārsteidz iedzīvotājus.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vērtēja, ka jaunie elektrības sadales tarifi nešķiet ne samērīgi, ne pamatoti, nedz arī prātīgi. Viņaprāt, SPRK savu funkciju nav veikusi pietiekami labi un lēmums par jaunajiem tarifiem ir jāpārskata.
Tikmēr AS "Sadales tīkls" solīja vērtēt iespēju nākt pretī iedzīvotajiem un mazināt vai atcelt maksu par pieslēguma slodzes maiņu, kas šobrīd ir 80 eiro. Savukārt SPRK decembrī sola pārskatīt tarifus, lai lemtu, vai tajos nepieciešamas korekcijas.
