ĪSUMĀ:
- Asociācija: Deputāta izteikumi – nepatiesi; bankas nedraud, bet brīdina par sadārdzinājumu.
- LB pavasarī konsultējās ar KP, kas nesaskatīja pamatu padziļināti vērtēt banku darbības.
- Ja politiķu rīcībā ir jauna informācija, LB aicina nekavēties un vērsties ar to KP.
- Nav skaidrs, vai Reirs saistībā ar bažām par karteli banku sektorā vērsīsies KP.
- Finanšu sektors regulāri bijis KP redzeslokā; plānotās vai esošās pārbaudes nekomentē.
Asociācija: Bankas brīdina, nevis draud
"Šie ir nepatiesi izteikumi, kuru mērķis ir mazināt arvien pieaugošos, datos balstītos iebildumus pret šobrīd Saeimā virzītajiem likuma grozījumiem kredītņēmēju atbalstam," norādīja asociācija, uzsverot, ka bankas, kā arī vairāki vadošie ekonomisti, mācībspēki, uzņēmēji un tos apvienojošās organizācijas, pēdējo nedēļu laikā ir norādījuši uz nepilnībām likuma grozījumos kredītņēmēju atbalstam, kas potenciāli var radīt negatīvas ilgtermiņa sekas Latvijas ekonomikai.
"Šie argumenti ir datos balstīti un nekādā veidā nav uzskatāmi par nozares draudiem, kā to mēdz pozicionēt Reira kungs. Tas ir viens no politiķu izplatītajiem mītiem, ka pieņemtie likumi neietekmēs nākotnes kredītus," atzīmēja FNA.
Asociācijā norādīja, ka jaunie kredīti potenciāli varētu būt dārgāki, jo bankām būs jāieceno risks, ka valsts "jebkurā brīdī nepietiekami pamatoti, izvērtēti un nemērķēti var iejaukties esošos līgumos un regulēt cenas".
"Taču tā nav un nevar tikt uzskatīta par slēptu banku vienošanos bremzēt kreditēšanu. Kreditēšana ir banku pamatdarbības stūrakmens, un tas, par ko nozare iestājas, ir kreditēšanu veicinošas vides radīšana, nevis tās graušana," norādīja asociācijā.
FNA ietilpstošās "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis portālam LSM.lv atzina: "Reira kunga izteikumiem kopumā ir tendence būt ne tikai maldinošiem, bet arī klaji absurdiem. Tā vietā, lai uzklausītu komercbanku datos balstīto kritiku par likuma grozījumiem, kas ir brāķis no pašiem pirmsākumiem, viņš pārmet banku aizliegtas vienošanās."
Latvijā lielākās bankas vadītājs atzīmēja, ka komercbankas brīdina par sekām, kādas Latvijas ekonomikas nākotnei var radīt bezatbildīga politiķu rīcība, balstot šo kritiku datos un biznesa loģikā.
LB aicina vērsties KP; tā pārbaudes nekomentē
Komercbankas uzraugošā LB, lūgta komentēt Reira bažas par iespējamo karteli banku sektorā, portālam LSM.lv norādīja: jautājumi par tirgus dalībnieku aizliegtu vienošanos ir KP pārziņā.
LB norādīja, ka tā pavasarī konsultējās ar KP, bet atbildīgā institūcija nesaskatīja pamatu padziļināti vērtēt komercbanku darbības. Ja politiķu rīcībā ir jauna informācija, LB aicina nekavēties un vērsties par šo jautājumu atbildīgajā institūcijā – KP.
"Lai veicinātu konkurenci banku sektorā, Latvijas Banka īsteno virkni pasākumu, arī palīdzot citām par sektoru atbildīgajām institūcijām. Pašlaik visaktuālākais ir mūsu priekšlikums par komercbanku klientu mobilitāti un vienkāršotiem nosacījumiem pakalpojumu sniedzēju maiņai. Pašlaik šī ideja jau iegūst konkrētas aprises darba grupā Ministru prezidentes vadībā," norādīja centrālajā bankā.
Portālam LSM.lv neizdevās sazināties ar Reiru par to, vai viņš saistībā ar aizdomām par karteli banku sektorā vērsīsies KP. Viņš uz telefona zvanu un īsziņu neatbildēja.
Tikmēr KP portālam LSM.lv norādīja, ka finanšu sektors ir regulāri bijis KP redzeslokā piemēram, veiktā kredītiestāžu klientu mobilitātes tirgus uzraudzība, kredītiestāžu klientu mobilitāte Covid-19 pandēmijas apstākļos, kredītiestāžu pagaidu kredītmaksājumu moratorijs juridiskām un fiziskām personām, kā arī jau senāk – banku komisijas maksājumu lieta.
Tostarp FNA par jaunām iniciatīvām, kas varētu ietekmēt konkurences apstākļus, regulāri pirms to ieviešanas ir konsultējusies ar KP.
"Vienlaikus vēlamies minēt – Konkurences padome publiski nesniedz informāciju par plānotām vai izpētē esošām Konkurences tiesību iespējamo pārkāpumu lietām, kamēr izmeklēšana nav pabeigta vai tas nevar traucēt procesuālajām darbībām," norādīja iestādē.
KONTEKSTS:
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Reirs ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" banku darbību Latvijā kreditēšanas jautājumos salīdzināja ar karteli. "Viņi tā kā kartelī būtu – visi četri runā, ka pārtrauks finansēšanu, tas tiešām izskatās pēc karteļa," pauda Reirs, runājot par bankām netīkamajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Jautāts, vai tad nebūtu jāvēršas KP, Reirs teica: "Konkurences padomē arī pašiem ir jādomā...".
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus Saeima ceturtdien atbalstīja otrajā lasījumā. Tie paredz, ka kredītiestādei būs jāsamaksā nodeva hipotekārā kredīta ņēmējam 30% apmērā no par attiecīgo ceturksni aprēķinātajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes, ievērojot, ka samazinātā procentu likme nedrīkst būt zemāka nekā sākotnējā likme.
