ĪSUMĀ:
- Šovasar skolēnu vasaras nodarbinātības programmā vairāk jauniešu.
- Programmā iesaistīto darba devēju – par 100 vairāk.
- Jauniešus visvairāk nodarbina tirdzniecībā, valsts pārvaldē, pašvaldībās.
- Lielākais pieprasījums no darba devējiem un jauniešiem ir Rīgas reģionā.
- Kurzeme ir otrajā vietā, seko Vidzeme, Zemgale un Latgale.
- Jauniešu nodarbināšanā ir ēnas puses – gan finansiālas, gan organizatoriskas.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajā skolēnu vasaras nodarbinātības programmā šajā vasarā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis nodarbināto jauniešu skaits.
"Šobrīd pasākumā iesaistījušie 7569 skolēni, bet šis skaits par aptuveni tūkstoti vai nedaudz vairāk noteikti palielināsies, jo vēl nav saņemti augusta dati," teica NVA pārstāve Vineta Leončika.
Viņa stāstīta, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, par gandrīz 100 uzņēmumiem pieaudzis programmā iesaistīto darba devēju skaits.
"Šogad savādāk nekā pagājušā gadā varbūt darba devēji bija nedaudz piesardzīgāki, piesakot darba vietas, un, iespējams, tas ir saistīts ar izmaiņām minimālajā algā, un attiecīgi darba devējiem bija jāparedz lielāks līdzfinansējums, nekā tas bija iepriekšējos gadus, kad minimālā alga bija mazāka," sprieda Leončika.
Vērtējot šīs programmas pienesumu, Leončika teica, ka šī ir iespēja darba devējiem vasarā palaist atvaļinājumā pastāvīgos darbiniekus vai arī piesaistīt papildu darbarokas, ja vasaras periodā darba ir vairāk.
Eksperte uzskaitīja, kurās nozarēs jauniešiem darba vietas tika piedāvātas kuplākā skaitā.
"Klasiski tā ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, valsts pārvalde, īpaši pašvaldības ir aktīvas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji. Šīs ir nozares, kurās darbaroku vasarās trūkst visvairāk.
Lielākais piedāvājums tieši palīgstrādnieks, pārdevēja palīgs, preču izvietotājs, skolotāja palīgs, viesmīlis. Šīs ir pieprasītākās profesijas, un jaunieši ir priecīgi, ka ir iespēja arī šādu darbu darīt," teica NVA pārstāve.
Kā ik gadu lielākais pieprasījums gan no darba devēju, gan jauniešu puses ir Rīgas reģionā, kurā kopumā šobrīd programmā iesaistījušies nepilni 3000 jauniešu.
"Savukārt Latgales reģionā ir viszemākā aktivitāte, un tur nedaudz virs tūkstoš jauniešu šogad iesaistījušies. Ja jāsarindo, tad Kurzeme ir otrajā vietā, Vidzeme trešajā, Zemgale ceturtajā un Latgale piektajā vietā," klāstīja Leončika.
Jelgavā bāzētais mājas interjera preču veikals SIA "MNL" vasarās jauniešus nodarbina jau vairākus gadus, un šī vasara nebija izņēmums. Veikalā strādāja seši jaunieši, kuri veica pārdevēja palīga pienākumus.
Uzņēmuma vadītāja Inguna Rīgava stāstīja, ka vasarās, kad ir atvaļinājuma laiks, jauniešu darbarokas ir ļoti noderīgas.
"Mēs esam apmierināti, bet rūpju ar jauniešiem ir daudz. Tomēr tā ir mana izvēle un es to daru. Mēs esam arī nedaudz lepni, ka mēs viņu CV esam ierakstīta kā pirmā darba vieta jau ļoti agrā vecumā," pauda Rīgava.
Uzņēmēja atzina, ka jauniešu nodarbināšanā ir arī ēnas puses – gan finansiālās, gan tādas, kas saistītas ar darba organizēšanu.
"Jo katram bērnam ir vajadzīgs darba vadītājs. Tas nozīmē, ka jādara ikdienas darbs un jāapmāca jaunieši, un jāskatās, ko un kā viņi izdara. Tas tomēr ir dubults slogs manam darbiniekam. Ir daudzi dažādi plusi un mīnusi, bet šoreiz teikšu:
lielākais pluss ir tas, ka mēs kaut kādā mērā parādām jauniešiem, kā jāpelna naudiņa un ka skolas sols, vecmāmiņa un visi pārējie labumi, kas nāk klāt, nav vienīgie dzīvē," sacīja "MNL" vadītāja.
Savukārt "Maxima Latvia" šogad darbavietas raduši gandrīz 400 jaunieši. Uzņēmuma pārstāve Laura Bagātā stāstīja, ka "Maxima" jauniešus vasarās nodarbina jau 12 gadus un ierasts, ka vakances aizpildās ļoti ātri, apmēram nedēļas laikā. Lai gan visvairāk jauniešu tiek nodarbināti Rīgas reģionā esošajos veikalos, tomēr reģionos pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
"Jāņem vērā, ka jauniešiem ir atvieglots darbs gan stundu ziņā, gan attiecībā uz smagumu celšanu un citiem nosacījumiem, bet kolēģi katru vasaru gadu no gada ir ļoti priecīgi par iespēju, ka jaunieši nāk strādāt, viņi ir motivēti un strādā no sirds. Ir daudzi, kas jau ir strādājuši iepriekšējos gadus, ir pat tādi jaunieši, kuri strādā jau trešo gadu," teica Bagātā.
Uzrunāto uzņēmumu pārstāvji arī atzina, ka vēl viens pozitīvs faktors jauniešu nodarbinātībā, ka šādā veidā tiek izaudzināti nākotnes darbinieki, kuri, sasniedzot pilngadību, atgriežas uzņēmumā jau pastāvīgā darbā.
