ĪSUMĀ:

• ASV un Rietumi ir atkarīgi no Krievijas ražotajiem kodolproduktiem, ko tās izmanto kodolreaktoru darbības nodrošināšanai.
• Krievija pērn ASV un Eiropas uzņēmumiem pārdevusi kodolproduktus aptuveni 1,5 miljardu eiro vērtībā.
• Eiropā  piecās valstīs darbojas 19 Krievijas projektēti reaktori, un tie ir pilnībā atkarīgi no Krievijā ražotajām precēm.
• Lai arī sankcijas šobrīd noteiktas vairākiem Krievijas produktiem, tostarp gāzei un naftai, ierobežojumi kodolproduktu iegādei nav ieviesti.
• Ienesīgais bizness nodrošina būtiskus līdzekļus Krievijas kodolarsenāla būvniecībai un kara Ukrainā sponsorēšanai.

Krievija pērn ASV un Eiropas uzņēmumiem ir pārdevusi kodolproduktus aptuveni 1,5 miljardu eiro vērtībā, liecina tirdzniecības dati un ekspertu sniegtā informācija. Šie pirkumi notika laikā, kad Rietumi bija noteikuši stingras sankcijas Maskavai par tās iebrukumu Ukrainā 2022. gadā - bloķēts bija daudzu Krievijas produktu imports, tostarp kaviāra, degvīna, naftas un arī gāzes. 

Kodoldegvielas un kodolvielu pārdošana ir likumīga un nesankcionēta, un to imports palīdz finansēt Maskavas kodolarsenāla attīstību un krietni apgrūtina centienus ierobežot Krievijas militārās spējas. 

Rietumi ir atkarīgi no Krievijā ražotajiem kodolproduktiem, kas galvenokārt tiek izmantoti AES kodolreaktoru darbības nodrošināšanai, 

tā vēstīja ziņu aģentūras AP publikācija. Izaicinājumu vēl nopietnāku padara tas, ka Eiropas valstis ir ceļā uz klimatneitrālu politiku un nereti kā "zaļākais" enerģijas iegūšanas veids tiek minēti kodolreaktori. Pasaulē jau tiek būvēti aptuveni 60 reaktori, bet vēl 300 reaktori ir plānošanas stadijā.

Rietumi no Krievijas kodolproduktiem atteikties nesteidz

Rietumi pret Krievijas kodolmateriālu eksportu vērsties nevēlas, jo tam ir būtiska nozīme reaktoru darbības nodrošināšanā. 

Krievija pagājušajā gadā ASV kodolrūpniecībai piegādāja aptuveni 12% nepieciešamā urāna, bet Eiropa 2022. gadā no Krievijas saņēma aptuveni 17% urāna, liecina aģentūras AP rīcībā esošie dati.

Saskaņā ar ASV Statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā uz ASV nosūtītās Krievijas kodoldegvielas un kodolproduktu vērtība sasniedza 790 miljonus eiro, salīdzinot ar 625 miljoniem 2021. gadā, turklāt apjoma izteiksmē ASV urāna produktu imports no Krievijas gandrīz divkāršojās – no 6,3 tonnām 2020. gadā līdz 12,5 tonnām 2022. gadā, liecina "ImportGenius" tirdzniecības dati.

Lielākais urāna avots šādām spēkstacijām bija Kazahstāna, kas nodrošināja aptuveni 35% no piegādes. Kazahstāna, kas ilgu laiku bijusi tuva Krievijas sabiedrotā, ir pasaulē lielākā urāna ražotāja.

Tikmēr Eiropa ir nonākusi grūtībās galvenokārt tāpēc, ka tajā darbojas kopumā 19 Krievijas projektēti reaktori piecās valstīs un tie pilnībā atkarīgi no Krievijas kodoldegvielas. Arī Francija jau sen paļaujas uz Krievijā bagātinātu urānu. Pērn Francijas bagātinātā urāna imports no Krievijas bija 312 tonnas, iepretim 110 tonnām 2021. gadā, tā liecina martā publicēts "Greenpeace" ziņojums.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" datiem,  Eiropa pagājušajā gadā iztērēja gandrīz 750 miljonus eiro Krievijas kodolrūpniecības produktiem – tostarp degvielas elementiem, kodolreaktoriem un iekārtām.

"Rosatom" ietekme Rietumos tikai pieaug

Daudzas no 30 valstīm, kas ražo kodolenerģiju aptuveni 440 kodolspēkstacijās, radioaktīvos materiālus importē no Krievijas valsts kodolaģentūras "Rosatom" un tās meitasuzņēmumiem. "Rosatom" ir pasaules līderis urāna bagātināšanas jomā un ieņem trešo vietu urāna ražošanas un degvielas izgatavošanas jomā, liecina uzņēmuma pērnā gada pārskats. Uzņēmums arī būvē 33 jaunus reaktorus 10 valstīs.

"Rosatom" meitasuzņēmumi pagājušajā gadā eksportēja dažādas ar kodolenerģētiku saistītas preces un materiālus aptuveni 2 miljardu eiro vērtībā, 

apliecināja Londonā bāzētās domnīcas "Royal United Service Institut" rīcībā esošie dati. Ticamāk, ka skaitlis esot lielāks, jo šādu eksportu izsekot ir grūti.

"Rosatom"  izpilddirektors Aleksejs Ļihačovs Krievijas laikrakstam "Izvestija" sacīja, ka uzņēmuma ārvalstu darījumiem nākamajā desmitgadē vajadzētu sasniegt 181,5 miljardus eiro.

Ienesīgais bizness nodrošina būtiskus līdzekļus uzņēmuma diviem galvenajiem uzdevumiem – Krievijas kodolarsenāla būvniecībai un kara sponsorēšanai, uzskata AP aptaujātie eksperti.

Ukrainas amatpersonas jau ir lūgušas pasaules līderus piemērot sankcijas "Rosatom", lai apstādinātu vienu no pēdējiem nozīmīgajiem Kremļa finansējuma avotiem.

"Ukraina nesaprot, kāpēc vēl nav ieviestas sankcijas pret "Rosatom" un uzņēmuma vadību, ja šī uzņēmuma pārstāvji turpina okupēt Zaporižjas atomelektrostaciju un apdraud mūsu vispārējo drošību," maijā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Dažas Eiropas valstis atsakās no sadarbības ar Krieviju

Dažas Eiropas valstis no Krievijas urāna gan cenšas atbrīvoties, ziņoja AP. Ukrainas kara sākumā Zviedrija atteicās pirkt Krievijas kodoldegvielu. Somija, kas divos no saviem pieciem reaktoriem izmanto Krievijas enerģiju, atteicās no darījuma ar "Rosatom" par jaunas atomelektrostacijas būvniecību. 

Čehija ir centusies pilnībā atteikties no Krievijas piegādēm un vērsusies pie amerikāņu uzņēmuma "Westinghouse" un Francijas uzņēmuma "Framatome", lai nākotnē ar to ražotajiem degvielas produktiem apgādātu savu vienīgo atomelektrostaciju.

Arī Slovākija un Bulgārija ir izvēlējušās citus piegādātājus. Tikmēr neskaidra ir Francijas un Ungārijas nostāja – Francija skaidru nostāju par atteikšanos no Krievijā ražotajiem kodolproduktiem nav izteikusi, savukārt Ungārija ir pilnībā atkarīga no Krievijas kodoldegvielas piegādēm tās četru reaktoru kodolreaktoram, turklāt nākotnē to plānots paplašināt.