Pirmo pusgadu "airBaltic" noslēdza ar gandrīz 57 miljoniem eiro ieņēmumu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDAR). Šis rādītājs par aptuveni 50 miljoniem eiro pārsniedza pērn uzrādīto rezultātu.
Lidsabiedrība pirmajā pusgadā sasniegusi visu laiku augstākos ieņēmumus 291 miljona eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir ievērojams kāpums par 52% un būtisks pieaugums par 33% salīdzinājumā ar 2019. gadu.
"airBaltic" prezidents Martins Gauss paziņojumā medijiem atzina, ka pirmā pusgada rezultāti pārsnieguši uzņēmuma cerības.
"Taču rezerves dzinēju trūkums, kura dēļ nespējām veikt lidojumus vidēji ar 11 lidmašīnām, būtiski ietekmēja mūsu rezultātus otrajā ceturksnī. Tas aizkavēja kopējo rezultātu vēl labāku izaugsmi. Lai spētu nodrošināt plānotos lidojumus, mums bija nepieciešams nomāt papildu lidmašīnas," piebilda Gauss.
2023. gada pirmajos sešos mēnešos "airBaltic" pārvadājusi gandrīz divus miljonus pasažieru jeb par 52% vairāk nekā šajā periodā pērn. Savukārt veikto lidojumu skaits pieauga par 20%, sasniedzot 20 294 veiktos reisus. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada un piekto reizi "airBaltic" vēsturē vienā mēnesī tika pārvadāti vairāk nekā 500 000 pasažieri.
Pozīcija |
2023. gada 1. pusgads |
2022. gada 1. pusgads |
Izmaiņas % |
Ieņēmumi |
EUR 291,3 miljoni |
EUR 191,5 miljoni |
52% |
Salīdzināmais EBITDAR |
EUR 56,8 miljoni |
EUR 6,5 miljoni |
50,3 miljoni |
Tīrā peļņa / (zaudējumi) |
EUR 14,6 miljoni |
EUR (91,0) miljoni |
105,7 miljoni |
Pārvadātie pasažieri |
2,0 miljoni |
1,3 miljoni |
52% |
Veiktie lidojumi |
20,3 tūkstoši |
16,9 tūkstoši |
20% |
Darbinieki |
2348 |
1913 |
23% |
2023. gada pirmajā pusgadā "airBaltic" veica lidojumus 108 maršrutos, no kuriem 75 bija tiešie reisi no Rīgas, 15 no Tallinas, 11 no Viļņas un 7 no Tamperes.
Uzņēmums pirmajā pusgadā darbā pieņēma 348 jaunus darbiniekus, paplašinot komandu līdz vairāk nekā 2 360 cilvēkiem.
Šobrīd "airBaltic" lidojumus veic ar 42 "Airbus" A220-300 lidmašīnām, un augustā plānots floti papildināt vēl ar diviem gaisa kuģiem. Tiek prognozēts, ka līdz 2024. gada beigām flotē kopumā būs 50 lidmašīnas, atspoguļojot lidsabiedrības apņemšanos būt inovatīvai un paplašināties.
KONTEKSTS:
Covid-19 pandēmijā kompensējot radītos zaudējumus, valsts "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīja aptuveni 300 miljonus eiro. Valsts kontrole iepriekš secināja: arī pirms Covid-19 pandēmijas "airBaltic" finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc revidenti neizslēdza iespēju, ka ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju.
Piecu līdz septiņu gadu laikā plānots atgūt valsts ieguldīto aviokompānijā. Atbildīgajā Satiksmes ministrijā uzskata, ka "airBaltic" akcija kotēšanu biržā ir labākā stratēģija, kā atgūt uzņēmumā ieguldītos nodokļu maksātāju līdzekļus. Atgūstot aviokompānijā ieguldītos līdzekļus, proporcionāli samazinātos arī valsts dalība lidsabiedrībā.
Aviosabiedrības akciju kotēšana biržā varētu sākties ne ātrāk par 2024. gada vasaru.