IZM jau 2022. gadā rosināja atbalstīt studentus, kas izvēlējušies augstāko izglītību iegūt ārvalstīs. Taču toreiz šī ideja neguva atbalstu, jo noskaidrojās, ka neviena kredītiestāde nevēlas izsniegt kredītus studijām citās ES valstīs. Argumenti – klientu skaits Latvijā ir pārāk mazs, lai izstrādātu jaunus informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus un produktus. Nozare arī lūdza ministrijai nodrošināt, lai datu apmaiņa starp valsts un kredītiestāžu sistēmām būtu automātiska, nevis manuāla.
Pašlaik kredītiestādes saņem informāciju par studējošā atbilstību kreditēšanas noteikumiem no Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ievadītajiem datiem, kurus savukārt nodrošina augstskolas. Saprotams, ka ārvalstu augstskolas VIIS to nedarīs. Tādēļ ministrija pie automatizētas sistēmas risinājuma vēl strādā.
Taču no idejas par finansiālu atbalstu studijām ārvalstīs IZM nav atteikusies – to virzīs tālāk, ja budžeta veidošanas laikā tiks paredzēts finansējums procentu maksājumiem kredītiem studijām ārvalstīs uz tādiem pašiem nosacījumiem kā studijām Latvijā un ja būs vienošanās vismaz ar vienu kredītiestādi par datu apmaiņu un kreditēšanas procesu.
Pēc IZM domām, datu apmaiņa varētu notikt caur portālu "Latvija.lv" – studējošais tajā aizpildītu informāciju par studijām ārvalstīs un šī informācija nonāktu VIIS, bet no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzes tiktu noskaidrota studējošā pilsonība. IZM sīki aprakstījusi arī tālāko rīcību, kā varētu notikt datu apmaiņa, tai skaitā par ārvalstu augstskolu, un kā studējošais pieteiktos kredītiestādē.
Plānots, ka studējošais, vēloties saņemt valsts galvotu studiju kredītu, varētu pieteikties tikai studijām citā ES valstī.
Studiju kredīta izmaksa notiktu divas reizes gadā, līdzīgi kā par studijām Latvijā. Studējošajam būtu divreiz gadā arī jāatskaitās, ka vēl joprojām studē.
Procentu maksājumus segs valsts vai studējošais atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā studijām Latvijā.
IZM aprēķinus veidojusi, ja ik gadu kredītam studijām ārvalstīs pieteiktos 200 studējošo, kredīta summa – vidēji 20 tūkstoši eiro. Tādējādi 2025. gadā tie būtu 4 miljoni eiro, 2025. gadā – 8 miljoni eiro, bet 2027. gadā – 12 miljoni eiro.
Nepieciešamais finansējums studiju kredītu procentu maksājumiem attiecīgi būtu 300 tūkstoši, 600 tūkstoši un 900 tūkstoši eiro.
"Ja būs pieejams Eiropas Investīciju fonda programmas turpinājums riska segumam un ja, veidojot 2025. gada un attiecīgā gada vidējā termiņa budžetu, Ministru kabinets un Saeima atbalstīs papildu finansējuma piešķiršanu procentu izdevumiem kredītiem studijām citās ES valstīs, ministrija virzīs attiecīgus datu apmaiņas risinājumus un normatīvā regulējuma grozījumus," apņēmusies IZM.
Piemēram, Lietuvā nav pieejami valsts garantēti kredīti studijām ārvalstīs. Savukārt Igaunijā ir pieejami kredīti studijām ārvalstīs, ja tiek nodrošināts privātpersonas galvojums papildus valsts galvojumam, tiek piešķirts studiju kredīts līdz 3000 eiro par semestri, kas tiek pārskaitīts studējošajam (nevis augstskolai) un pats studējošais arī atmaksā to. Studējošajam ir jāiesniedz izziņa divas reizes gadā, kas apliecina atbilstību studējošā statusam.
Citās valstīs, kur ir ieviesta Eiropas Investīciju fonda (EIF) pilotprogramma, piemēram, Itālijā, Portugālē, kredītiestādes sevišķi nekoncentrējas uz apliecinājuma gūšanu par kredītņēmēja studējošā statusu un paļaujas uz to, ka valsts segs zaudējumus par kredītiem, kurus studējošie neatmaksās.
