Rožkalna pēdējā darba diena LIAA vadībā būs 29. septembris, un tuvākajā laikā Valsts kanceleja izsludinās atklātu konkursu uz LIAA direktora amata vietu.
Laika periodā, kamēr norisināsies konkurss uz LIAA direktora amata vietu, par šī amata vietas izpildītāju nozīmēs LIAA direktora vietnieci eksporta jautājumos Ivetu Strupkāju.
"Es redzu, ka manu vīziju ir grūti ieviest. Jānāk kādam citam. Mūsu stratēģija paredz, lai mēs būtu labākie Ziemeļeiropā, lai to sasniegtu, ne tikai jāpalīdz uzņēmumiem, bet jāspēj elastīgāk uz to iet," pauda Rožkalns.
"Uzņemoties LIAA direktora pienākumus, mana vēlme bija mainīt priekšstatu par valsts pārvaldes institūciju, veidojot LIAA kā organizāciju, kuras misija ir darbs sabiedrības labā. Esam daudz strādājuši, lai vairotu uzņēmēju uzticību un pilnveidotu LIAA sniegto pakalpojumu kvalitāti. Trīs gadu laikā ir izdevies uzsākt pārmaiņu procesu un mainīt organizācijas iekšējo kultūru,
tomēr skaidru prioritāšu trūkums valsts līmenī uzņēmējdarbības vides sakārtošanā nav ļāvis pilnvērtīgi realizēt tās ieceres, kuras sākotnēji biju plānojis," sacīja Rožkalns.
"Lai panāktu straujāku ekonomisko attīstību, būtu nepieciešams atkāpties no tradicionālās pieejas un elastīgi piedāvāt tos risinājumus, kas konkrētā brīdī spēj sniegt lielāko atdevi. Mēs bieži vien paši radām sev nevajadzīgus šķēršļus, kuru pārvarēšanai tērējam daudz laika. Tādā veidā zaudējam konkurences priekšrocības, kuras varētu sniegt ātrums.
Mums noteikti jādomā arī par lielākām investīcijām uzņēmējdarbības stimulēšanā. Ne velti Igaunija šim mērķim tērē aptuveni četras reizes vairāk līdzekļu nekā Latvija, bet Lietuva aptuveni divas reizes vairāk.
Esmu pārliecināts, ka, turpinot iesāktās reformas, LIAA ar katru gadu uzlabos savu sniegumu un kļūs par labāko uzņēmēju servisa organizāciju Ziemeļeiropā," sacīja Rožkalns.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) slavēja, ka pēdējo trīs gadu laikā LIAA ir sākusi strādāt proaktīvāk un elastīgāk, vairāk ieklausoties uzņēmēju vajadzībās. Esot uzlabojušies arī eksporta un investīciju piesaistes rādītāji.
Indriksone sacīja: "Viņš [Rožkalns] savlaicīgi mani informēja par savu nodomu atstāt amatu, tai brīdī man tas bija pārsteigums. Mēs kopīgiem spēkiem meklējām risinājumus, kā noņemt šķēršļus, lai uzlabotu LIAA darbību administratīvajos jautājumos, nepaspēsim mēs to pabeigt līdz viņa aiziešanai. Mēs visus dokumentus bijām sakārtojuši informatīvajam ziņojumam, kas paredzētu šīs pārmaiņas, bet administratīvo procesu kavēšanās dēļ tas vēl Ministru kabinetā netika akceptēts līdz šim."
Rožkalns norādīja, ka LIAA vajadzētu kļūt neatkarīgākai no politiskajām vēsmām. Kopš viņš vada iestādi, nomainījušies četri un gaidāms piektais ekonomikas ministrs.
Rožkalns pauda: "Katrs ministrs nāk ar savu redzējumu, un stratēģija ir jāpārkārto. Novēlu, lai tā politiskā stabilitāte ir lielāka un mašīna var ieskrieties."
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis pauda, ka augstu novērtē LIAA direktora Rožkalna uzsākto pārmaiņu procesu, mainot pieeju darbā ar uzņēmējiem. Pēc viņa teiktā, pēdējo trīs gadu laikā LIAA ir sākusi strādāt proaktīvāk un elastīgāk, vairāk ieklausoties uzņēmēju vajadzībās. Ir uzlabojušies arī eksporta un investīciju piesaistes rādītāji.
LIAA atbildības lokā ir tādas būtiskas funkcijas kā eksporta un inovāciju veicināšana, investīciju piesaiste, tehnoloģiju attīstība, tūrisms un darbs ar valsts ārējo mārketingu. Kopš 2020. gada janvāra, kad savus pienākumus LIAA direktora amatā sāka pildīt Rožkalns, Latvijas preču un pakalpojumu eksports ir kāpis no 18,4 līdz 27,5 miljardiem eiro. Tāpat tikuši realizēti vai uzsākti 143 investīciju projekti par 1,7 miljardiem eiro, kuros kopumā plānoti deviņi tūkstoši jaunu darba vietu.
