ĪSUMĀ:
- FM piedāvā jaunu vietvaru finansēšanas modeli pēc demogrāfiskajiem un teritorijas kritērijiem.
- Latgales pašvaldību pārstāvji atzīst – modelis ir labāks par līdzšinējo, taču nav pietiekams.
- Finanšu ministrs: Visa Latvija nebūs viena liela Rīga - tas nav iespējams.
- Rēzeknes novads: Arī jaunais izlīdzināšanas modelis mums būs ar mīnusa zīmi.
- Latgales pašvaldību pārstāvji uzsver: Latgalei vajag atbalstu.
- Latgales plānošanas reģions cer, ka projektu vel mainīs, gatavo vēl tikšanos ar FM.
"Visa Latvija nekad nebūs viena liela Rīga"
Ar jauno gadu vairs nebūs pašvaldības–maksātājas un pašvaldības–finansējuma saņēmējas no izlīdzināšanas fonda. Finansējuma grozu, ko veidos valsts budžeta līdzekļi, sadalīs proporcionāli atkarībā no pašvaldību demogrāfiskajiem kritērijiem un teritorijas lieluma.
Šo vīziju – Finanšu ministrijas izstrādāto jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jeb PFI modeli – pagājušās nedēļas nogalē Latgales plānošanas reģionā Daugavpilī arī prezentēja ministrs Ašeradens. Tas raisīja plašas diskusijas un daudz jautājumu.
Daugavpils domi Latgales plānošanas reģiona attīstības padomē pārstāvošais deputāts no Latgales partijas Jānis Lāčplēsis vērtēja, ka "nav šaubu, ka jaunais piedāvātais PFI likuma variants ir nedaudz labāks Latgales pašvaldībām nekā iepriekš."
"Jautājums tikai, ko mēs izprotam ar izlīdzināšanu? Vai to, ka nabagākais pietuvojas bagātajam vai ka bagātākais iet tālāk, bet lēnāk.
Lai nabagākais pietuvotos bagātākajam, tam jābūt lielākam finansējumam uz vienu iedzīvotāju! Bez tā nekas nenotiks!" uzsvēra Lāčplēsis.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("Jaunā Vienotība/"Par!"/ Latgales partija) savukārt sacīja: "Es neesmu skaudīgs, bet, piedodiet, būšu riebīgs – tā nav plānošana, bet iešana lobēšanas virzienā, iešana blīvāk apdzīvota vēlētāja virzienā. Un rezultāts ir tāds, kāds ir."
Ašeradens gan aicināja nelolot ilūzijas: "Mēs sevi apmānīsim, sakot, ka visa Latvija būs viena liela Rīga. Tas nav iespējams!"
Finanšu situācija un attīstība valstī nebūs vienmērīga, ar to jārēķinās, neslēpa Finanšu ministrijā, tomēr atzīstot – deviņas Latgales pašvaldības un vēl viens novads Vidzemē ir ar viszemāko ieņēmumu līmeni valstī. Tātad nabadzīgi.
"Pagaidām neizskatās labi"
Maz cerību, ka kaut kas mainīsies, secināja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins no Daugavpils novada partijas.
"Pašreiz sarunā izkristalizējās daudzi momenti, ka tomēr tās šķēres starp tām bagātākajām, nosacīti labāk situētajām finanšu ziņā pašvaldībām un Latgales pašvaldībām nesamazinās! Tās šķēres kļūst ar vien platākas," uzskata Kucins.
Līdzīgas domas arī no Zaļo un Zemnieku savienības ievēlētajam Krāslavas novada domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam, jo pašvaldību funkcijas tikai aug.
"Jautājums par izmaksām ir vērā ņemams, turpināsim sarunu, un mēs vērsīsimies pie finanšu ministra, parādīsim, ko esam izdarījuši, kādas reformas veikuši. Centīsimies, pierādīsim, ka tās funkcijas ir jānodrošina, un to mēs pierādīsim ar skaitļiem. Pagaidām neizskatās labi," vērtēja Upenieks.
Monvīds Švarcs pauda, ka "mēs apburtajā lokā maļamies, un mēs grimstam un grimstam. Šajā gadā tikai uz garantēto minimālo ienākumu un mājokļu pabalstu mums ir papildu 300 000 eiro. Budžeta pieaugums, tā saucamais, ir ar mīnusa zīmi, tos uzdevumus, kas jāizpilda Rēzeknes novada pašvaldībai šim gadam, ko noteica valdība, nosauksim to par virtuālo finanšu bedri, ir ar mīnusa zīmi."
Arī jaunais izlīdzināšanas modelis, piemēram, Rēzeknes novada domei būs ar mīnusa zīmi, situāciju analizēja Monvīds Švarcs.
"Tas ir ļoti neveiksmīgs ekseļa piegājiens problēmas risināšanai. Rēzeknes novadam būs samazinājums vismaz par 300 000, salīdzinot ar šo gadu," sacīja Švarcs.
"Latgalei vajag atbalstu"
To, ka situācija ir jāmaina, tikšanās laikā ar finanšu ministru uzsvēra arī bezpartejiskais Daugavpils domes vadītājs Andrejs Elksniņš.
"PFI nabadzīgās pašvaldības dzīs vēl lielākā nabadzībā. Ja šos procentus uz bagātāko rēķina nepavirzīs uz leju, bet Latgalei uz augšu, tad tās nespēs realizēt pamatfunkcijas. Ir runa par iespējamību Latgalei vai pierobežas pašvaldībām piemērot atsevišķu koeficientu pēc izlīdzināšanas," uzskata Elksniņš.
Latgalei, raugoties uz esošo situāciju, vajag atbalstu, tikšanās reizē teica Monvīds Švarcs.
"Nav īpašas atbalsta programmas Latgalei, vajag konkrētu procentu, kuru valsts no PFI vai no atsevišķas programmas dod pašvaldībai konkrētam mērķim – saimnieciskās darbības veicināšanai, uzņēmējdarbības atbalstam. Šobrīd mēs esam ne tikai pie žogiem un caurvējā, bet arī pilnīgā tumsā," sacīja Švarcs.
Ašeradens gan uzsvēra, ka "tā nav pareiza pieeja, ka viss ir slikti! Nu skaidrs, ka negrims tumsā! Valsts risina savus jautājumus, un primāra atbildība ir drošība! Pusotra gada laikā Baltkrievijas robeža ir pabeigta, Krievijas robeža arī tiks izbūvēta, kā solījām. Armija arī veido savu drošības joslu."
Švarcs gan iebilda: "Vai tiešām austrumu robežas izbūve ir vienīgais projekts, par kuru ir jāstāsta, ka tās ir investīcijas Latgalē? Ar to vien ir krietni par maz!"
Uz Ašeradena teikto Rēzeknes novada domes vadītājs noradīja, ka Latgales reģiona attīstībai tomēr nepieciešams cits valsts kopskats uz finansiālā atbalsta mehānisma sadalījumu un investoru piesaisti.
"Manis teiktais, ka dzīvojam pie žoga un tāda savdabīga caurvēja apstākļos un piedzīvosim arī tumsu, ir vērsts uz to, arī šobrīd nacionālā politika iet tādā nepareizā virzienā. Ceru, ka piedāvātais projekts ir tikai projekts," rezumēja Švarcs.
Uz to cer Latgales plānošanas reģions un gatavojas uz vēl vienu tikšanos Finanšu ministrijā Rīgā, jo jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeli iecerēts apstiprināt jau jūnijā.
