Dabas resursu nodoklis būs jāmaksā arī par tekstilizstrādājumiem, mitrajām salvetēm un baloniem

No nākamā gada vidus dabas resursu nodoklis būs jāmaksā arī par tekstilizstrādājumiem, bet no 2025. gada 1. janvāra – arī par baloniem un salvetēm. Tas būs jādara gadījumos, ja ražotājs un tirgotājs, kas ieved šādas preces Latvijā, nepiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Jau no 2024. gada 1. janvāra jārēķinās ar lielāku nodokli par derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī par sadzīves un bīstamajiem atkritumiem. To paredz Saeimas ceturtdien, 7. decembrī, pieņemtie grozījumi likumā par dabas resursu nodokli.

Likumprojektu atbalstīja 52 deputāti, bet pret bija 28.

Likumprojekta autori skaidroja, ka dabas resursu nodokļa likmes par tādu būvmateriālu izejvielu kā smilts-grants, māls, kvarca smilts, dolomīts un kaļķakmens nav pārskatītas kopš 2014. gada. Lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt dabas resursu nodokļa likmes par derīgo izrakteņu ieguvi:

  • Par kubikmetru augsnes plānots palielināt no pašreizējiem 0,86 eiro līdz 1,08 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru smilšmāla, mālsmilts un aleirītu – no esošajiem 0,14 eiro līdz 0,18 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru kvarca smiltīm – no pašreizējiem 0,45 eiro līdz 0,56 eiro 2026. gadā 
  • Par kubikmetru smilšu – no pašreizējiem 0,36 eiro līdz 0,45 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru smilts-granti – no pašreizējiem 0,36 eiro līdz 0,45 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru māla, citiem mālainajiem iežiem būvmateriālu ražošanai – no pašreizējā 0,21 eiro līdz 0,26 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru dekoratīvā dolomīta – no pašreizējiem 0,45 eiro līdz 0,56 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru dolomīta – no pašreizējā 0,21 eiro līdz 0,26 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru kaļķakmeņa – no esošajiem 0,28 eiro līdz 0,35 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru saldūdens kaļķiežu (irdenie un gabalainie) – no 0,18 eiro līdz 0,23 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru šūnakmens – no 1,78 eiro līdz 2,23 eiro no 2026. gada.
  • Par kubikmetru ģipšakmens – no pašreizējiem 0,60 eiro līdz 0,75 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru laukakmeņu – no esošajiem 0,57 eiro līdz 0,71 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru krāsu zemi – no pašreizējiem 0,18 eiro līdz 0,23 eiro 2026. gadā.
  • Par tonnu kūdras (mitrums 40%) – no pašreizējiem 0,55 eiro līdz 0,71 eiro 2026. gadā.
  • Par tonnu sapropeļa organogēna (aļģu un zoogēns– aļģu) un organogēno kaļķi ar pelnainību
  • Par tonnu pārējo sapropeli (mitrums – 60%) – no pašreizējiem 0,18 eiro līdz 0,23 eiro 2026. gadā.
  • Par tonnu visu veidu dziedniecisko dūņu – no pašreizējiem 0,9 eiro līdz 1,13 eiro 2026. gadā.
  • Par kubikmetru ogļūdeņražu noteikt 0,7 eiro likmi.

Likumprojekts paredz arī pakāpeniski no pašreizējiem 95 eiro par tonnu paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem. No 2024. gada likme plānota 110 eiro par tonnu, 2025. gadā – 120 eiro par tonnu, bet 2026. gadā – 130 eiro par tonnu.

Līdz ar to trīs gadu laikā dabas resursu nodokļa likme par sadzīves atkritumiem tiks paaugstināta par nepilniem 37%.

Tiks paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes arī par bīstamo atkritumu apglabāšanu. Šo likmi no 100 eiro par tonnu paaugstinās līdz 115 eiro par tonnu nākamgad, 125 eiro par tonnu 2025. gadā un 135 eiro par tonnu 2026. gadā.

Plānots divas reizes palielināt dabas resursu nodokli par Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem. Kā skaidrots likuma anotācijā, dabas resursu nodokļa likme par vienu transportlīdzekli, kuru pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā, pašlaik ir 55 eiro.

Nolietoto transportlīdzekļu jomā konstatēts, ka tieši pārstrādei un reģenerācijai pieaug nolietoto transportlīdzekļu atkritumu daudzums, ko veido melnie un krāsainie metāli, kā arī pieaug plastmasas atkritumu un elektronisko atkritumu īpatsvars. 

Ņemot to vērā, nodokļa likmi transportlīdzekļiem plānots paaugstināt divas reizes uz 110 eiro.

Tāpat noteikti jauni dabas resursu nodokļa objekti, par kuriem būs jāmaksā šis nodoklis. Tā būs ogļūdeņražu ieguve, tekstilizstrādājumi.

 

Nodoklis būs jāmaksā par realizētiem un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotiem tekstilizstrādājumiem. Nodokļa likme būs 0,50 eiro par vienu kilogramu. Nodokļa maksātājam būs jānodrošina tekstilizstrādājumu uzskaite, lai pamatotu nodokļa aprēķinu.

Vēl jauni nodokļa objekti ir vienreiz lietojami plastmasu saturoši izstrādājumi (mitrās salvetes, baloni, tabakas izstrādājumu filtri un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu.

Mitrajām salvetēm un baloniem nodokļa likme būs 12,20 eiro par vienu kilogramu; tabakas izstrādājumu filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, – 8 eiro par vienu kilogramu; plastmasu saturošiem zvejas rīkiem – 4,80 eiro par vienu kilogramu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norādīja, ka no 2024. gada vidus par tekstilizstrādājumiem un no 2025.gada janvāra baloniem un mitrajām salvetēm dabas resursu nodoklis būs jāmaksā tad, ja ražotājs un tirgotājs, kas ieved šādas preces Latvijā, nepiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā.

Ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir pasākumu kopums, kuru īstenojot, preces ražotājam ir finansiāla un organizatoriska atbildība noteiktām preču grupām un to atkritumiem.

Ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir jāparedz, lai novērstu, savāktu un nodrošinātu, lai neveidojas piegružojumu publiskās vietās ar atkritumiem, kas veidojas pēc mitro salvešu lietošanas un balonu izmantošanas. Prasība par sistēmas izveidošanu un piemērošanu attiecas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

VARAM atzīmēja, ka šāda sistēma jau tiek piemērota iepakojumam un videi kaitīgajām precēm, piemēram, akumulatora baterijām, riepām un elektriskajām ierīcēm. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēma tiek piemērota atbilstoši Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. pantā noteiktajām prasībām. 

Patlaban 60% no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu ieskaita valsts pamatbudžetā, bet 40% – tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība. Šo proporciju iecerēts mainīt – 2025. gadā 50% attiecīgos nodokļa ieņēmumus ieskaitīs valsts pamatbudžetā un pārējos 50% attiecīgās pašvaldības budžetā. Savukārt 2026. gadā pašvaldība iegūs 60% nodokļa ieņēmumu, bet valsts budžets – atlikušos 40%.

Mainīs arī nodokļa ieņēmumu sadali par atkritumu apglabāšanu:

  • 2024. gadā 60% ieņēmumu novirzīs valsts pamatbudžetā, 40% – tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana;
  • 2025. gadā 50% – valsts pamatbudžetā, 30% – tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 20% – visu attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā);
  • 2026. gadā 40% – valsts pamatbudžetā, 30% – tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 30%– visu attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā;
  • 2027. gadā 20% – valsts pamatbudžetā, 40% – tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 40%– visu attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā.

Likuma izmaiņas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, izņemot normu par nodokli mitrajām salvetēm, baloniem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem – to piemēros no 2025. gada 1. janvāra. Savukārt nodoklis par tekstilizstrādājumiem būs no 2024. gada vidus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti