ĪSUMĀ:
- Lai gan Latvijā mājsaimniecības par mājokli tērē mazāk nekā vidēji ES, mājokļu kvalitāte ir ievērojami sliktāka.
- Latvijā ir novecojis dzīvojamais fonds.
- No visiem mājokļiem tikai 7,6% uzbūvēti kopš 2001. gada.
- Ārpus Rīgas un Pierīgas jauni, energoefektīvi mājokļi pieejami ļoti reti.
- 40% mājsaimniecību Latvijā dzīvo pārapdzīvotos apstākļos; arī turīgākās mājsaimniecības.
- Latvijā trūkst sociālo dzīvokļu, turklāt esošie bieži vien ir ļoti sliktā stāvoklī.
- 44% mājsaimniecību ir pārāk turīgas, lai pretendētu uz pašvaldības atbalstu, bet vienlaikus nespēj atļauties hipotekāro kredītu.
- EM Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs 2023.-2027. gadam minēts plāns ik gadu Latvijā ekspluatācijā pieņemt 10 000 jaunu dzīvokļu.
Latvijas mājsaimniecības par mājokli netērē daudz – izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem veido apmēram 20% no Latvijas galapatēriņa izdevumiem (salīdzinājumam OECD vidējais rādītājs ir aptuveni 23%). Zemie izdevumi par mājokli galvenokārt ir saistīti ar iedzīvotāju zemajiem ienākumiem, kas, savukārt, slēpj citu izaicinājumu – sliktu mājokļa kvalitāti.
Mājsaimniecībām nepietiekamo finansiālo līdzekļu dēļ valstī ir novecojis dzīvojamais fonds, un problēmu pastiprina arī nepietiekama jaunu dzīvojamo māju būvniecība un neattīstītais īres tirgus.
Lai nodrošinātu pietiekamu dzīvojamā fonda atjaunošanos, ik gadu būtu nepieciešams uzbūvēt 10 000 mājokļu, secinājusi EM.
Jauni ir 7,6% no visiem mājokļiem
Oficiālās statistikas portāla dati liecina, ka kopš 2001. gada uzbūvēto mājokļu skaits Latvijā ir tikai 7,6% no kopējā mājokļu skaita.
Jaunu mājokļu būvniecībā Latvija ievērojami atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. 2022. gadā Latvijā ekspluatācijā nodoti 3140 mājokļi, bet Igaunijā uzbūvēts 6521 mājoklis, bet Lietuvā – 15 888 mājokļi.
Jaunu mājokļu būvniecība vai iegāde pārsvarā notiek tikai galvaspilsētas reģionā, savukārt reģionos mājokļu kreditēšana ir ļoti zemos apjomos.
Ārpus Rīgas un Pierīgas pēdējo 10 gadu laikā ir uzbūvētas tikai dažas ēkas ar jauniem dzīvokļiem – Vidzemē šajā periodā uzbūvētajās ēkās kopā ir 153 dzīvokļi, Kurzemē 223 dzīvokļi, Zemgalē 116 dzīvokļi, bet Latgalē 21 dzīvoklis.
Līdz ar to, ja kāds vēlas ārpus Rīgas vai Pierīgas dzīvot jaunā, energoefektīvā mājoklī, šādi īpašumi pieejami ļoti retos gadījumos un tikai otrreizējā tirgū, savukārt Rīgā un Pierīgā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, piedāvājums veidojas ievērojami lēnāk.
Ieguldījumi mājokļos Latvijā ir bijuši zemi vairāku iemeslu dēļ, tostarp, iedzīvotāju ienākumi un iedzīvotāju skaita samazinājums, secinājusi EM.
EM secinājusi, ka nepieciešams palielināt mājokļu būvniecības apjomu tajās apdzīvotajās vietās, kur ir augoša uzņēmējdarbība un darbaspēka pieprasījums, lai labāk reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc mājokļiem, noturētu mājokļu cenas iedzīvotāju maksātspējai atbilstošā līmenī un atvieglotu darbaspēka mobilitāti.
Pārapdzīvotība ne tikai trūcīgās mājsaimniecībās
Latvijā 40% no mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, kas ir augstākais rādītājs OECD un viens no augstākajiem rādītājiem ES. ES vidējais pārapdzīvotības rādītājs ir 17%.
Tiek uzskatīts, ka mājsaimniecība dzīvo pārapdzīvotos apstākļos, ja katrā mājsaimniecībā ir pieejama mazāk nekā viena istaba: katram mājsaimniecībā dzīvojošajam pārim; katrai personai vecumā no 18 gadiem; katram viena dzimuma pārim vecumā no 12 līdz 17 gadiem; katrai personai vecumā no 12 līdz 17 gadiem, kas neietilpst iepriekšējās kategorijās; un katram pārim bērnu, kas jaunāki par 12 gadiem. Istabas attiecas uz guļamistabām, dzīvojamām istabām un ēdamistabām, kā arī — valstīs ārpus Eiropas — arī virtuvēm.
Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijai raksturīgi tas, ka pārapdzīvotība ir gandrīz tikpat augsta turīgajiem iedzīvotājiem, cik nabadzīgākām iedzīvotāju grupām, norādījusi EM.
Kā būtiskākos iemeslus pārapdzīvotībai EM min zemos iedzīvotāju ienākumus, kas tiem liedz iegādāties plašāku mājokli, kā arī nepietiekamu dzīvojamo fondu lielām mājsaimniecībām, it īpaši reģionos, kur jauna dzīvojamā fonda būvniecība ir ļoti zema.
Novērojama arī banku piesardzīga kreditēšana un prasības augstākam pašu finansējumam.
Nepietiekams sociālo mājokļu skaits
Latvijā starp OECD valstīm ir viens no zemākajiem sociālo mājokļu fondiem – 2% no kopējā dzīvojamā fonda. Par sociālo mājokļu trūkumu norāda gan Eiropas Komisija, gan OECD.
Turklāt sociālie dzīvokļi ir sliktā stāvoklī: ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 11,5% iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju – 4,3%.
Saskaņā ar 2018. gada Latvijas Republikas tiesībsarga apsekojumu no 3286 brīviem pašvaldību dzīvokļiem tikai 1046 bija dzīvošanai derīgi.
Lai panāktu, ka rindu uz pašvaldību mājokļiem vispār nebūtu, būtu nepieciešams papildu finansējums aptuveni 143 miljonu eiro apmērā, no kuriem 60 miljoni eiro būtu paredzēti mājokļiem mājsaimniecībām, kurām dzīvojamā telpa pienākas pirmām kārtām, un 83 miljoni eiro mājsaimniecībām, kuras ir pieteikušās pēc dzīvokļu jautājumu risināšanas vispārējā kārtībā.
"Neatbalstītais vidusslānis"
EM norādījusi, ka esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams lielai daļai no mājsaimniecībām, un OECD savā pētījumā šīs mājsaimniecības dēvē par "neatbalstīto vidusslāni".
Tas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām, kuras ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai mājokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu un savu mājokļa vajadzību risinātu pašas.
EM plāns: 10 000 jaunu mājokļu ik gadu
Lai sekmētu mājokļu pieejamību Latvijā, EM izstrādājusi un valdība 7. novembra sēdē apstiprinājusi Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.–2027. gadam.
Saistībā ar atbalstu mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām EM vēlas izstrādāt jaunu likumu, kas aptvertu tās personu kategorijas, kurām ir nepieciešams pašvaldības atbalsts mājokļu jautājumu risināšanā.
Vienlaikus jaunajā likumā būtu arī jādefinē kvalitātes kritēriji tām dzīvojamām telpām, kuras tiek izīrētas, minimālās prasības koplietošanas telpām.
Tāpat būtu nepieciešams izstrādāt mehānismu, kas ļauj personai saņemt palīdzību arī citā pašvaldībā, ne tikai tajā, kur tā ir deklarēta, ja personai ir darba piedāvājums vai darba vieta citā pašvaldībā. Likumā būtu jāietver arī nosacījumi izīrēto telpu lietošanai gadījumos, ja trūcīgas personas, maznodrošinātas personas vai citas mazaizsargātas personas vairs neatbilst tiem kritērijiem, kas bija par pamatu palīdzības sniegšanai.
Savukārt, lai sniegtu atbalstu mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem, nepieciešams attīstīt mājokļu pieejamības fondu, kas nodrošinās ieguldītā finansējuma atkārtotu ieguldīšanu nākamo zemas īres maksas mājokļu būvniecībā. Plānots arī izvērtēt iespējas samazināt uz pašvaldības ilgtermiņa saistībām attiecināmo saistību apmēra proporciju (līdzšinēji 75 %), ja saistības radušās zemu izmaksu īres māju būvniecības rezultātā, kā arī pagarināt maksimālo iespējamo pašvaldību kapitālsabiedrību Valsts kases aizdevuma termiņu, ja aizdevums tiek izmantots zemu izmaksu īres māju būvniecības nodrošināšanai.
Tāpat paredzēts izvērtēt iespēju veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai atsevišķos gadījumos atļautu īstenot apbūves tiesības uz pašvaldību zemes, lai būvētu īres mājas.
Vienlaikus plānots izstrādāt atbalsta programmu moduļveida privātmāju būvniecībai reģionos, kur nav pieprasījuma pēc daudzdzīvokļu namu būvniecības, tomēr atsevišķos gadījumos dzīvojamā fonda trūkst.
Nolūkā atbalstīt mājsaimniecības ar vidēji augstiem ienākumiem, paredzēts paplašināt un uzlabot esošās mājokļa iegādes atbalsta programmu saņemšanas nosacījumus un atbalsta intensitāti reģionos, kā arī nodrošināt atbalsta aizdevumu un garantiju veidā pieejamību nekustamo īpašumu attīstīšanai komersantiem, kas savu darbību izvērš reģionos.
Savukārt esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai plānots izstrādāt efektīvu regulējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanai, nodrošināt pieejamu atbalstu ieguldījumiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju uzturēšanai un sakārtošanai. Tāpat paredzēts izstrādāt tipveida risinājums daudzdzīvokļu sērijveida māju energoefektivitātes uzlabošanai un nodrošināt ieguldījumus mājokļu piekļūstamības nodrošināšanā.
EM līdz 2027. gadam plāno sasniegt šādus rezultātus:
- personu skaitu, kas reģistrētas pašvaldības palīdzības reģistrā mājokļa jautājuma risināšanai, samazināt līdz 3200 (2018. gadā tādu bija 7215);
- mājsaimniecību īpatsvaru, kurām kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības, samazināt līdz 69,2%;
- mājsaimniecību skaits, kurām izīrēti cenas ziņā pieejami īres mājokļi – 467;
- ģimeņu ar bērniem skaitu, kas saņēmušas atbalstu garantijas formā mājokļa iegādei vai būvniecībai, palielināt līdz 32 800;
- daudzbērnu ģimeņu skaitu, kas saņēmušas atbalstu granta formā mājokļa iegādei vai būvniecībai, palielināt līdz 2400;
- jauno speciālistu un Nacionālo bruņoto spēku karavīru skaitu, kas saņēmuši atbalstu garantijas formā mājokļa iegādei vai būvniecībai, palielināt līdz 9000;
- mājsaimniecību īpatsvaru, kuras norādīja uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem, samazināt līdz 22%;
- mājokļu (ēku) skaitu, kur uzlabota vides pieejamība, palielināt līdz 340;
- ekspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu skaitu gadā palielināt līdz 10 000.
Preses konferencē pēc valdības sēdes ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka plāns ik gadu uzbūvēt 10 000 jaunu dzīvokļu ir ambiciozs, "bet mūsu tuvākie kaimiņi jau šos rādītājus sasniedz, līdz ar to arī mēs to varam izdarīt".
Tuvāko mēnešu laikā EM plāno nākt klajā ar konkrētu rīcības un finansējuma plānu pamatnostādņu izpildei, norādīja ministrs.
"Mērķis ir gana ambiciozs, un mēs kopā visa valdība uz to virzīsimies. Trīs reizes palielināt uzbūvējamo mājokļu skaitu ir skaidrs signāls ikvienam investoram un iedzīvotājam, kurā virzienā valsts šobrīd plāno attīstību mājokļu jomā, un mums tas ir nepieciešams virziens, jo esošā dzīvojamā fonda kvalitāte ar katru gadu pasliktinās," sacīja Valainis.
