Kopumā nozarē šogad iezīmējas negatīva tendence, jo bioloģisko saimniecību skaits sarucis. Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis zināja stāstīt, ka no bioloģiskā sektora visvairāk aizgājušas mazās saimniecības un piena lopkopības saimniecības.
"Tie ir ekonomiski izaicinājumi, tāpat īpaši mazās saimniecībās saimnieki noveco un jaunie nenāk vietā. Ir zemnieki, kas pārtrauc darbību, un ir tādi, kas maina nodarbošanos. Taču mainās arī politikas plānošanas periods, un, lai arī Eiropas Savienībā viena no prioritātēm ir bioloģiskā ražošana Zaļā kursa ietvaros, Latvijā tā politika un atbalsta sistēma ir diezgan vāja attiecībā uz bioloģisko ražošanu.
Tāpēc daudzi lauksaimnieki apsvēra [darba turpināšanu], bet nobijās un neizvēlējās palikt bioloģiskajā ražošanā.
Un citi, kas varbūt plānoja, tomēr nepārgāja uz bioloģisko ražošanu," pastāstīja Norkarklis.
Asociācija norādīja, ka pērn bija reģistrēts vairāk nekā 4000 bioloģisko saimniecību, bet patlaban ir ap 3600. Savukārt bioloģiski apsaimniekotās platības samazinājušās par aptuveni pieciem tūkstošiem hektāru – no 303 tūkstošiem uz 298 tūkstošiem hektāru.
Zem sniega vēl ievāc ražu
Vienā no saimniecībām, kas turpina darbu, paviesojās Latvijas Radio. Krimuldas pagasta bioloģiskajā saimniecībā "Absolūts ēd" vienā no laukiem, paceļot krietni apsnigušo augu lapas, saimniece Ilze Lipska vēl ievāca šī gada Briseles kāpostu ražu. Viņa pastāstīja, ka vasarā ilgstošais sausums krietni pagarinājis šī dārzeņa ievākšanas periodu, bet to ievākt var arī ziemas sala laikā.
"Briseles kāpostus mēs sējam martā un tad mēs tos izstādām laukā. Šogad tos pirmo gadu dabūjām sasegt, jo parasti kāposts nav tas salstošais augs, bet maijā šogad bija -8 grādi, taču mēs nosargājām. Un ir vajadzīgs pietiekoši daudz mitruma, un būtībā var teikt, ka Briseles kāposti sāka tā nopietni augt tikai augustā. Jūnija sausumā tie vispār stāvēja uz vietas, un vienu brīdi mēs domājām, ka vispār nekā nebūs. Bet ir! Tos var vākt, nogriežot nost visu augu, bet mēs tā nedarām, jo ir bijuši ļoti veiksmīgi gadi, kad janvārī uznāk diezgan silts laiks un tie turpina augt. Ir tā robeža virs -10 grādiem, kas pēc mācību grāmatām skaitās, ka Briseles kāposts vairs nepārdzīvo un nosalst, bet es domāju, ka tas ir tādā kailsalā, šeit tie ir tādā sniega sedziņā un līdz ar to var izturēt lielākus mīnusus," skaidroja Lipska.
Saimniecība audzē plašu dārzeņu klāstu, un pieprasījums ir arī pēc neierastajām dārzeņu kultūrām. Tieši Briseles kāpostus Lipsku ģimene audzē jau septiņus gadus. Tiesa, līdzās laikapstākļiem ražas apjomu bieži koriģē arī stirnas, kas viesojas saimniecības lauka malā arī Latvijas Radio viesošanās brīdī.
"Mēs dzīvojam ļoti skaistā vietā pie Gaujas Nacionālā parka… Re, staigā gar žogu! Pirms septiņiem gadiem mēs uzlikām žogu un tad beidzot mēs tikām pie Briseles kāpostiem, jo iepriekš brieži masveidā mums lauza sētu, un tad mums pēdējos divus gadus nebija šajā laikā ražas," pastāstīja saimniece.
Bez valsts un ES atbalsta
Ilze un Juris Lipski sāka saimniekot tikai pushektāru lielā zemes gabalā, bet tagad lauka un siltumnīcas dārzeņi aug trīs hektāru platībā.
Krimuldas pagasta dārzkopji gadu gaitā pakāpeniski kļuva par bioloģisku saimniecību, kurā izaicinājumus rada gan laikapstākļi, gan inflācija, gan līdz šim samazinātās PVN likmes palielināšana dārzeņiem, gan bioloģisko sēklu iegāde. Tomēr saimniecības dzīvotspēju tas neapdraud, un ģimene ir apmierināta ar izvēlēto dzīvesveidu.
"Es nezinu, vai to var just, bet mums ļoti patīk savs darbs, mums ļoti patīk dārzeņi," sacīja Ilze.
"Plus ir tās daudzās kultūras, ko mēs audzējam. Piemēram, burkāni mums šogad neizdevās sausuma dēļ, bet tajā pašā laikā te mums ir izauguši Briseles kāposti, arī bietes šogad forši izauga un melones. Mums aprīlī ir tukšs lauks, un tad mēs to lēni piepildām līdz jūlija vidum. Nekad nestādām visu uzreiz. Ik pa divām nedēļām. Sanāk, ka mums visu laiku ir svaigs produkts, un mums nav vajadzīgi divdesmit cilvēki, lai to darbu izdarītu," skaidroja Juris.
Ilze arī piebilda, ka saimniecība nav atkarīga no valsts atbalsta. To apliecināja arī Juris:
"Mēs nekādām Eiropas subsīdijām nepiesakāmies, un darām savā saimniecībā tā, kā mums uz to brīdi ir visizdevīgāk."
