Latvijas Banka rosina likumā stiprināt skaidrās naudas pieejamību

Skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem, atzinusi Latvijas Banka. Tādēļ ir izstrādāts likumprojekts, kas paredz stiprināt skaidrās naudas pieejamību Latvijā.

Kā "Maksājumu radarā" informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa, skaidrās naudas pieejamībai Latvijas Banka īpašu vērību pievērš jau vairākus gadus. 2021. gada rudenī Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir ļāvis apturēt bankomātu tīkla un reģionālā pārklājuma straujo mazināšanos, būtiski atvieglojot iedzīvotāju iespējas izmantot skaidro naudu, norāda Latvijas Banka.

Bankas filiāļu skaits 10 gadu laikā sarucis par 91,5%

Kopš 2013. gada beigām banku filiāļu skaits ir sarucis par 91,5%. 2013. gada beigās Latvijā bija 319 klientu apkalpošanas vietu, bet 2023. gada maijā – 77. Šādos apstākļos bankomāti ir kļuvuši par galveno skaidrās naudas pieejamības avotu. 

Memoranda parakstīšanas brīdī Latvijā bija 902 bankomāti (894 no tiem uzturēja memoranda dalībnieki). Divu gadu laikā to skaits samazinājās par 1,7%, un 2023. gada novembra vidū Latvijā bija 887 bankomāti (882 no tiem uztur memoranda dalībnieki).

Atjaunotais memorands paredz, ka 2024. gada 1. pusgadā tā dalībnieku bankomātu skaits valstī samazināsies par 3,3% (līdz 853). Tas galvenokārt ir saistīts ar viena tirgus dalībnieka lūgumu (ņemot vērā tā ārpakalpojuma sniedzēja prasības un izmaksu pieauguma spiedienu) efektivizēt bankomātu atrašanās vietas, informē Latvijas Banka.

Kopš memoranda noslēgšanas brīža praksē izrādījies, ka skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem.

"Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja skaidrās naudas īpašo nozīmi krīzes situācijās, kā arī nepieciešamību veidot bezsaistes risinājumus bezskaidrās naudas norēķinos," norāda Zariņa.

Skaidrās naudas lomu stiprinās likumā

Finanšu nozare ir izrādījusi atsaucību skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas jomā, jau vairākas reizes piekrītot turpināt sadarbību ar Latvijas Banku brīvprātīgā memoranda ietvaros. Tomēr šādam labas gribas memorandam nav juridiski saistoša spēka, turklāt tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana, skaidro Zariņa.

Lai šo ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam būtisko aspektu nostiprinātu likuma līmenī, Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu. 

Iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji (piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus) to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā un uz kurām tiek attiecināts pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām. 

Pašreizējā tirgus situācijā par nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apjoma lielākās bankas Latvijā – "Swedbank", "SEB banka", "Citadele" un "Luminor" –, kuras ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas. 

Lai novērstu nepilnības, Kredītiestāžu likumā tiks noteiktas šādas prasības: 

•    prasības attiecībā uz galveno skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas instrumentu – bankomātiem; 
•    skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma ģeogrāfiskās sasniedzamības prasības; 
•    minimālais bankomātu skaits, kuros klienti var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu; 
•    minimālais bankomātu darbības un pieejamības laiks; 
•    minimālais limits, kādā kredītiestādei jānodrošina skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšana bez maksas; 
•    tiks paredzētas administratīvās sankcijas par skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību neievērošanu. 

Ja Saeima atbalstīs grozījumus likumā, prasības nozīmīgām kredītiestādēm skaidrās naudas jomā stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. 

"Ceram uz atbildīgo institūciju un parlamenta atbalstu šo grozījumu virzīšanā. Skaidrās naudas loma līdzās bezskaidrajai naudai joprojām ir ļoti nozīmīga, piemēram, tā joprojām veido aptuveni ceturto daļu no kopējiem maksājumiem un pārskaitījumiem. Skaidrā nauda ir arī svarīgs ekonomiskās drošības elements dažādu krīžu gadījumos," norāda Zariņa.

Latvijas Banka arī uzsver, ka pēdējo gadu laikā ir izdevies stabilizēt situāciju ar skaidrās naudas pieejamību, un to apstiprina arī "Latvijas faktu" veiktās socioloģiskās aptaujas dati. 2024. gada februārī 84% Latvijas iedzīvotāju apmierināja iespējas izņemt skaidro naudu no sava bankas konta, bet 10% tās neapmierināja.

"Šādā līmenī, piedzīvojot vien nebūtiskas svārstības, sabiedrības apmierinātība ar skaidrās naudas pieejamību saglabājas kopš šā jautājuma iekļaušanas socioloģiskajā aptaujā 2020. gada vasarā," informē Zariņa.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti